Meklēt

Vatican News
Tikšanās ar diplomātisko korpusu Tikšanās ar diplomātisko korpusu  (Vatican Media)

Pāvests vēstniekiem: veidot dialogu un respektēt starptautisko tiesību normas

Ceturtdien, 9. janvārī, pāvests pieņēma audiencē pie Svētā Krēsla akreditētos diplomātiskā korpusa locekļus. Viņu vidū bija arī jaunā Latvijas pilnvarotā vēstniece Elita Kuzma. Garā uzrunā Francisks pieminēja dažādus konfliktus, tai skaitā, aizmirstos, kas šodien plosa pasauli, norādīja uz tādām sabiedrības problēmām kā bērnu seksuālā izmantošana un vardarbība pret sievietēm, taču reizē mudināja diplomātus saglabāt cerīgu skatienu.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais Krēsls uztur diplomātiskās attiecības ar 183 valstīm. Gadskārtējā kopīgā tikšanās parasti notiek Jaunā gada sākumā, noslēdzot Ziemassvētku liturģisko laiku. Ar klātesošo diplomātu starpniecību Svētais tēvs sveic viņu pārstāvētās tautas un novēl katram cilvēku saimes loceklim mieru un labklājību. "Mūsu priekšā paveras jauns gads un, kā jaundzimušā bērna pirmā skaņa, aicina mūs priecāties un ieņemt cerības stāju. Es gribētu, lai vārds "cerība", kas kristiešiem ir fundamentāls tikums, dzīvina arī mūsu skatienu, ar kuru ienirsim laikā, kas ir mūsu priekšā," sacīja Svētais tēvs, iesākot savu uzrunu. Viņš atgādināja, ka, pat ja cerība pieprasa reālismu un problēmu saukšanu vārdā, pat ja jaunais gads ir iesācies ar saspīlējumiem un vardarbību, tomēr nedrīkst atmest cerību. Šoreiz Francisks atkal vērsās ar aicinājumu panākt Irānas un ASV krīzes pārvarēšanu, ejot dialoga ceļu un ievērojot starptautisko tiesību normas.

Pāvests uzsvēra, ka Svētā Krēsla diplomātiskās darbības galvenais mērķis ir miera un cilvēka integrālās attīstības veicināšana. Uz to ir orientēti Vatikāna Valsts sekretariāta, Romas Kūrijas dikastēriju un Svētā Krēsla pārstāvju pūliņi, kā arī dažādu līgumu parakstīšana un ratificēšana, un paša Svētā tēva apustuliskie ceļojumi, kuru laikā viņš kā apustuļa Pētera pēctecis stiprina savus brāļus ticībā. Tādēļ šoreiz uzrunas laikā pāvests atskatījās uz saviem 2019. gadā veiktajiem apustuliskajiem ceļojumiem, kas kalpoja kā lieliska iespēja veicināt politisko un starpreliģiju dialogu. Tādā veidā viņš deva klātesošajiem iespēju padziļināti pievērsties dažiem mūsdienu problemātiskiem jautājumiem.

Atskatoties uz Pasaules Jauniešu dienām Panamā pagājušā gada janvārī un tikšanos ar jauniešiem, kā arī uz februārī Vatikānā notikušo saietu, kas bija veltīts mazgadīgo aizsardzībai Baznīcā, Francisks atgādināja, ka ne mazums pieaugušo, tai skaitā, daži klēra locekļi ir pastrādājuši smagus noziegumus pret bērniem un jauniešiem, tādējādi nodarot viņiem pāri fiziski, psiholoģiski un garīgi un apvainojot Dievu. Lai pasargātu nepilngadīgos, pāvests runāja par izglītošanu, audzināšanu un izcēla ģimenes primātu. Viņš atgādināja, ka šā gada 14. maijā plānota pasaules mēroga tikšanās par tematu: "Atjaunot globālo izglītības paktu". Izglītība neaprobežojas ar klasēm, bet pārsvarā tiek nodrošināta, nostiprinot ģimenes primārās tiesības audzināt un Baznīcas un sociālo agregāciju tiesības sadarboties ar ģimeni, – norādīja Svētais tēvs. Pieaugušo uzdevums ir vadīt jauniešus uz garīgo, cilvēcisko un sociālo briedumu. Audzināšana ietver sevī atklātu dialogu ar jauniešiem. Ja, no vienas puses, jaunieši sagaida no pieaugušajiem labu piemēru un iedrošinājuma vārdus, tad, no otras puses, mums jāņem vērā, ka arī viņi ar savu entuziasmu, dedzību un slāpēm pēc patiesības var daudz ko dot pieaugušajiem. Viņi mums nemitīgi atgādina, ka cerība nav utopija un ka miers ir vienmēr iespējams. Un to var labi redzēt, kā jaunieši cenšas sensibilizēt politiskos līderus klimatisko izmaiņu jautājumos.

Turpinājumā pāvests runāja par integrālo ekoloģisko atgriešanos, konfliktiem Latīņamerikā, kuru pamatā ir nevienlīdzība un korupcija, starpreliģiju dialogu, uz kuru viņš īpaši centrējās sava ceļojuma uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Maroku laikā; pievērsās ieilgušajam karam Sīrijā, kas ir izpostījis šo valsti, kā arī – pašreizējam ASV-Irānas saspīlējumam. Kas attiecas uz šo pēdējo, Francisks sacīja:

“Īpaši satraucoši ir signāli, kas pienāk no visa reģiona pēc saspīlējuma saasināšanās starp Irānu un ASV. Sevišķi pastāv risks, ka smags pārbaudījums varētu skart Irākas lēno atjaunotnes procesu un radīt pamatus plašākam konfliktam, ko neviens no mums negribētu pieļaut. Tāpēc es atjaunoju savu aicinājumu, lai visas iesaistītās puses izvairās no konflikta saasināšanās un saglabā 'iedegtu dialoga liesmu un paškontroli', pilnībā respektējot starptautiskās tiesības.”

Uzrunājot pie Svētā Krēsla akreditētos vēstniekus, pāvests pauda bažas arī par humanitāro krīzi Jemenā, dramatisko situāciju Lībijā, kur ir labvēlīga vide ekstrēmistu darbībai un cilvēku tirdzniecības postam, un bēgļu problēmu, atgādinot, ka Vidusjūra ir kļuvusi par "lielu kapsētu" un šajā sakarā aicinot visas valstis meklēt ilgtspējīgus risinājumus.

Pēc tam Francisks pievērsās Eiropai, tai skaitā, paužot gandarījumu par centieniem atrisināt Austrumukrainā notiekošo konfliktu. "Dialogs, un nevis ieroči, ir tas galvenais instruments, ar kura palīdzību var atrisināt strīdu", viņš atgādināja. Atsaucoties uz Eiropas dibinātāju ideāliem, viņš aicināja nepazaudēt solidaritātes apziņu. "Parīzes Notre Dame katedrāles ugunsgrēks parādīja, cik trausls ir tas, kas šķita esam stingrs un cik viegli to var iznīcināt", viņš sacīja. "Ne vien katoļiem, bet arī visai Francijai un cilvēcei nozīmīgās celtnes bojājumi, atkal pacēla jautājumu par Eiropas vēsturiskajām un kultūras vērtībām un tās saknēm. Kontekstā, kurā pietrūkst atsauces uz vērtībām, ir vieglāk atrast šķelšanās nekā kohēzijas (vienojošos) elementus." Uzrunā pāvests pieminēja arī Berlīnes mūra krišanu un šajā sakarā pieskārās naida izpausmēm mēdijos. "Naida mūru vietā mēs izvēlamies izlīgšanas un solidaritātes tiltus", viņš apliecināja.

Pēc tam Francisks pievērsās Āfrikai un atskatījās uz savu pēdējo apustulisko ceļojumu uz Taizemi un Japānu. Noslēdzis iepriekšējā gada laikā veikto ceļojumu apskatu un atgādinājis, ka pasaule bez kodolieročiem ir iespējama, Francisks izteica līdzjūtību Austrālijas tautai, ko pēdējā laikā ir skāruši postoši mežu ugunsgrēki. Viņš apliecināja tai savu garīgo tuvību un atgādināja, ka lūdzas par šo zemi.

Uzrunas beigu daļā pāvests vērsās pie Apvienotajām Nācijām, kas šogad atzīmē 75. gadadienu, apliecināja, ka, lielā mērā pateicoties šīs organizācijas starpniecībai, tikām pasargāti no vēl viena pasaules kara, un atgādināja, ka tās pamatprincipi – ilgas pēc miera, taisnības meklējumi, personas cieņas ievērošana un sadarbība – izsaka cilvēka gara leģitīmās ilgas un veido tos ideālus, saskaņā ar kuriem vajadzētu vadīties starptautiskajās attiecībās. "Šajā gadskārtā gribam apliecināt visas cilvēces apņemšanos veicināt kopējo labumu, kas ir morālās darbības orientējošais kritērijs un perspektīva, kuras labā katrai zemei jāsadarbojas, lai panāktu, ka katra valsts varētu dzīvot mierā un drošībā, vienādas cieņas un efektīvas solidaritātes garā (…)", sacīja pāvests.

Noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka diplomāti ir aicināti harmonizēt tautu īpatnības, lai veidotu pasauli, kur valdītu taisnība un miers. Tā kā tieši pirms 70 gadiem Baznīca pasludināja dogmu par Marijas uzņemšanu debesīs, pāvesta skatiens pievērsās arī Dievmātei, un viņš aicināja visus paraudzīties tālāk – uz šīszemes dzīves noslēgumu, kad viss būs piepildīts un atkal tiks iedibināts miers un taisnība. Tādējādi Francisks gribēja izgaismot to pūliņu, par kuriem iepriekš runāja, galīgo nozīmi un jēgu. Viņš sacīja: "Tādā veidā mēs jūtamies iedrošināti, izmantojot diplomātiju, kas ir mūsu kaut arī nepilnīgais, bet tomēr vienmēr vērtīgais pūliņš, dedzīgi strādāt, lai anticipētu šo ilgu pēc miera augļus, zinot, ka mērķis ir iespējams".

09 janvāris 2020, 14:05