Pāvests: Evaņģēlijs nav pasaka, bet ir ceļš uz svētumu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Francisks skaidroja, ka Ziemassvētku laika otrajai svētdienai paredzētie Bībeles lasījumi palīdz mums paplašināt skatienu, lai mēs pilnībā izprastu Jēzus dzimšanas nozīmi. Sīraha gudrības grāmata norāda, ka tautas vidū tiks slavēta dievišķā Gudrība, kas vēl nav iemiesota, bet ir personificēta, un kas saka par sevi: “Viņš, kurš mani radīja, kurš norādīja vietu manam mājoklim, man sacīja: «Apmeties Jēkabā! Izraēlā lai ir tavs mantojums!» (Sīr 24,8).
Evaņģēlijs, ar svētā Jāņa prologu, mums vēstī, ka Vārds, mūžīgais un radošais Vārds, ir Dieva vienpiedzimušais Dēls. Viņš nav radīta būtne, bet ir dievišķā Persona. Par Viņu ir teikts: «Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds» (Jņ 1,1). Pārsteidzošais jauninājums ir tas, ka mūžīgais Vārds, Dieva Dēls ir «tapis miesa». Viņš ne tikai ieradās dzīvot starp cilvēkiem, bet kļuva par vienu no mums. Pēc šī notikuma mūsu dzīves orientieris nav vairs likums, institūcija, bet Persona, dievišķā Persona, kura vada mūsu dzīvi un palīdz iet pa ceļu, ko bija veikusi pirmā.
«Šīs divas lielās himnas, kas veltītas dievišķajai Gudrībai, par kuru vēsta Sīraha gudrības grāmata, un iemiesotajam Dieva Vārdam, par kuru lasām Evaņģēlijā, šodien papildina svētā Pāvila vārdi, kurš slavē Dievu par Viņa mīlestības plānu, kas īstenots Jēzū Kristū», – teica Francisks.
Pāvests uzsvēra, ka šajā plānā katrs no mums atklāj savu īsto aicinājumu: caur Jēzu Kristu kļūt par Dieva bērniem. Tāpēc mūžīgā Dieva Dēls kļuva cilvēks, lai mūs ievestu savās mīlestības pilnajās attiecībās ar Tēvu. «Brāļi un māsas, kamēr kontemplējam Ziemassvētku notikuma ainu, šodienas liturģija mums atgādina, ka Kristus Evaņģēlijs nav pasaka, mīts vai iespaidīgs stāsts. Nē, Kristus Evaņģēlijs ir Dieva plāna atklāšana attiecībā uz cilvēku un pasauli. Tas ir vienkāršs un reizē ļoti nozīmīgs vēstījums, kas liek mums aizdomāties: kādu konkrētu plānu Kungs ir atvēlējis man, no jauna dzimstot mūsu vidū?»
Apustulis Pāvils atgādina: «[Dievs] mūs ir izvēlējis, lai Viņa priekšā mēs būtu svēti un nevainojami mīlestībā». Lūk, tāda ir Ziemassvētku patiesā nozīme. Ja Kungs turpina nākt mūsu vidū, ja Viņš turpina dot mums sava Vārda dāvanu, tad tas ir tāpēc, ka vēlas, lai katrs no mums varētu atbildēt Viņa aicinājumam: kļūt svēti mīlestībā. Svētums nozīmē piederēt Dievam, būt vienotam ar Viņu un kļūt par Viņa bezgalīgās labestības atspulgu. Būt svētam nozīmē pieņemt un sargāt Dieva dāvanu. Tāpēc tas, kas pieņem šo žēlastības dāvanu, nevar neīstenot to savā ikdienas dzīvē un attiecībās ar citiem. Mīlestība un žēlsirdība pret savu tuvāko ir Dieva mīlestības atspulgs. Tajā pašā laikā tā šķīstī mūsu sirdi, palīdz mums piedot, atmest grēku stiprināt vienotību ar Dievu un būt nevainojamiem mīlestībā. Lai Jaunava Marija mums palīdz ar prieku un pateicību pieņemt Dieva mīlestības plānu, kas īstenots Jēzū Kristū.
