Noslēdzot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, pāvests aicina būt viesmīlīgākiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Par tālāko kuģa likteni zinām, ka tas uzskrēja uz sēkļa pie Maltas krastiem. Svētie Raksti vēstī arī, ka kareivji plānoja nogalināt cietumniekus, lai tie nevarētu aizbēgt, taču simtnieks viņus apturēja. Viņš vēlējās pasargāt svēto Pāvilu. Brīdī, kad jūrā plosījās vētra, Pāvils saviem ceļabiedriem sniedza kaut ko ļoti vērtīgu, un proti, tā bija cerības vēsts. Eņģelis viņam bija sacījis, ka visiem, kas brauc ar viņu, Dievs ir garantējis drošību (sal. Apd 27:24). Patiešām, visi ceļinieki beigās tika izglābti.
Nonākuši Maltā, viņi izbaudīja vietējo ļaužu viesmīlību, laipnību un cilvēcību. Pāvests teica, ka tieši šī svarīgā detaļa ir tā, no kuras šogad tika aizgūts Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību temats. Francisks atzīmēja, ka šis stāsts savā veidā liecina arī par ekumenisko ceļu pretim vienotības mērķim. Tas apliecina, ka vājie un visievainojamākie, tie, kuriem nav ko dot materiālā veidā, visiem var dot vērtīgu vēsti. “Padomāsim par kristīgajām kopienām,” aicināja pāvests. Pat vismazākie un pasaules acīs visnenozīmīgākie, ja vien viņi ir Svētā Gara iedvesmoti un mīlestības uz Dievu un tuvāko vadīti, var sniegt nozīmīgu vēsti visai kristiešu saimei. Pāvests aicināja padomāt par marģinalizētajiem un vajātajiem kristiešiem. Dievs cilvēkus ir atpestījis nevis ar šīs pasaules spēku, bet ar krusta vājumu. Viņam patīk sūtīt mums vēstījumus caur tiem, kas visvairāk līdzinās Viņa Dēlam, kurš tapa cilvēks.
Pāvests norādīja, ka Dieva prioritāte ir visu cilvēku pestīšana. Stāstā par kuģa bojāeju katrs deva savu ieguldījumu visu pārējo izglābšanai. Simtnieks pieņēma svarīgu lēmumu, kareivji pielietoja savas zināšanas un spējas, apustulis Pāvils iedrošināja tos, kuriem bija zudusi cerība. “Jo tālāk mēs raudzīsimies par savām un savas grupas interesēm, un spēsim pārvarēt pagātnes mantojumu, lai virzītos uz mērķi, jo ātrāk atpazīsim, pieņemsim un dalīsimies šais dāvanās,” teica Francisks dažādu konfesiju piederīgajiem.
Šīs Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību centrā bija arī viesmīlības aspekts. Maltieši izrādīja viesmīlību ceļotājiem no avarējušā kuģa. Viņi sakūra uguni, lai tie varētu sasildīties. Pāvests norādīja, ka tas ir cilvēciskā siltuma simbols. Svētais tēvs aicināja būt viesmīlīgiem, vispirms jau pašu kristiešu starpā. Viesmīlība piederas kristīgajām kopienām un ģimenēm. Mūsu senči to ir mācījuši ar savu piemēru. Uz viņu galda vienmēr atradās kaut kas nejaušam ciemiņam – draugam, vai garāmejošam ceļiniekam, kurš klauvēja pie mājas durvīm. Arī klosteros ciemiņš tradicionāli ir ticis uzņemts ar lielu cieņu. Svētais tēvs aicināja nepazaudēt, bet atjaunot šo ieradumu, piebilstot, ka tam ir “Evaņģēlija garša”.
Homīlijas noslēgumā pāvests sveica klātesošos dažādu konfesiju pārstāvjus, to skaitā metropolītu Genadios no Konstantinopoles Ekumeniskā patriarhāta, Aienu Ernestu – Kenterberijas anglikāņu arhibīskapa pārstāvi Romā, Bozē ekumeniskā institūta studentus, kuri ir atbraukuši, lai labāk iepazītu Katolisko Baznīcu, Pareizticīgo un citu Austrumu Baznīcu pārstāvjus, kas studē mūžīgās pilsētas universitātēs, visus, kuru sirdij ir tuvs ekumeniskais gājums. Francisks atkārtoti aicināja lūgt no Dieva pilnīgas vienotības dāvanu.
