Meklēt

Vatican News
Pāvests nodod diakonam Evaņģēlija grāmatu. Svētā Mise Bangkokā (Taizemē), 21.11.2019 Pāvests nodod diakonam Evaņģēlija grāmatu. Svētā Mise Bangkokā (Taizemē), 21.11.2019  (AFP or licensors)

Pārskats par pāvesta darbību 2019. gadā

Pāvestam Franciskam aizvadītais gads bija ļoti intensīvs – vairāki ceļojumi un neskaitāmas tikšanās. Tam visam viens mērķis – sludināt Dieva žēlsirdības labo vēsti.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šogad Svētais tēvs kārtējo reizi sniedza visiem, kuri gribēja viņā klausīties, vienkāršu katehēzi par Dieva mīlestību. Vissvarīgākais uzdevums ir Evaņģēlija sludināšana – viņš bieži atkārtoja. 2019. gadā Francisks novadīja 41 vispārējo audienci ar katehēžu cikliem par "Tēvs mūsu" lūgšanu un Apustuļu darbu grāmatu, 56 Angelus un Regina Coeli lūgšanas, dažādu dievkalpojumu laikā pateica vairāk nekā 60 homīlijas, rīta Svētajās Misēs Vatikāna viesu namā pateica 44 homīlijas, uzstājās ar aptuveni 260 uzrunām, neskaitot daudzos vēstījumus, vēstules, dokumentus un intervijas.

Pārliecība, ka Dievs mūs mīl

Pāvests visiem atgādina, ka mūsu dzīve balstās uz drošu pārliecību, un proti: Dievs mūs mīl, un Jēzū Viņš atdeva par mums savu dzīvību. Tā ir viņa misijas centrālā vēsts, kā jau tas tika norādīts 2013. gadā izdotajā "Evangelii gaudium", kas uzskatāms par viņa pontifikāta "programmu".

Ticība un elkdievība

Laikā, kad sabiedrība kļūst aizvien pagāniskāka, Francisks mūs nemitīgi mudina pielūgt vienīgo patieso Dievu, kas ir viens Dievs trijās Personās. Viņš atgādina, ka elkdievība nav tikai iešana uz pagānu tempļiem un statuju pielūgšana. Elkdievība ir sirds attieksme. Kalpot elkiem nozīmē dot priekšroku dažādām patīkamām lietām un aizmirst Kungu. Šodien ir vairāk elku nekā jebkad agrāk, tikai tiem ir citi nosaukumi – nauda, panākumi, karjera, sevis īstenošana, bauda. Tie visi apsola laimi, bet to nesniedz. Tieši pretēji, tie mūs paverdzina, tāpēc ka nozog mums mīlestību. Elki mums apsola dzīvību, bet īstenībā tie to atņem, turpretī īstais Dievs to neprasa. Viņš pats to dāvā.

Nebūt liekuļiem

Kā zinām, savā laikā Jēzus dažreiz bija stingrs. Arī pāvesta vārdi reizēm ir stingri un asi. Galu galā, viņš taču ir Kristus vikārs. Francisks savās uzrunās ne reizi vien ir nosodījis liekulību un atgādinājis, ka katrā no mums mīt farizejs, kas sevi uzskata labāku par citiem, taisnīgāku, kas ir iedomīgs, mēģina sevi attaisnot un sadumpojas. Tā ir tā sauktā "sava es reliģija", ko piekopj tie, kuri sevi dēvē par katoļiem, bet ir aizmirsuši ne tikai to, ko nozīmē būt kristietim, bet arī cilvēkam. Svētais tēvs uzsver, ka ceļš uz patieso Dieva kultu ved caur tuvākmīlestību un pazemīgu savu kļūdu atzīšanu.

Atgriešanās

Oktobrī Vatikānā notika Amazones reģionam veltītā Bīskapu sinode. Tās laikā pāvests vairakkārt atkārtoja vārdu "atgriešanās". Viņš runā par šo tematu arī sinodes gala dokumentā. Svētais tēvs aicina uz sinodālu, kultūras, ekoloģisko un pastorālo atgriešanos. Šīs četrkārtējās atgriešanās pamatā ir viena vienīgā atgriešanās pie Kristus.

Pāvesta mācība un vārdi vienus pamudina uz atgriešanos, citos izraisa kritiku un sirds nocietināšanos. Atgriežoties no Āfrikas, Francisks pat norādīja, ka viņš nebaidās no shizmas jeb šķelšanās Baznīcā. Daži šodien baidās, ka Baznīca var kaut ko zaudēt no savas tīrības, nebūt vairs īsti katoliska. Viņi iekrīt stingrības galējībā un attiecina uz pāvestu vārdus, ko viņš, īstenībā, nekad nav teicis. Jāņem vērā, ka Francisks nav neko atcēlis, viņš nav mainījis nevienu dogmu. Viņš ir tikai spēris soli uz priekšu atvērtības, pieņemšanas un žēlsirdības virzienā. Viņš nav atmetis nekādas dievbijības prakses, viņš ir tikai aicinājis izdzīvot tās ar sirdi. Pāvests mūs aicina atbildēt ļaunumam ar labo un būt iecietīgiem un maigiem arī pret cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz uzbrukumiem.

Jāpiebilst, ka 30. decembrī iznāca viņa apustuliskā vēstule "Aperuit illis", ar kuru tika iedibināta Dieva Vārda svētdiena. Tādā veidā Svētais tēvs aicina ticīgos vairāk lasīt un meditēt Svētos Rakstus, kas ir ceļš uz tuvāku Jēzus iepazīšanu un atgriešanos. Minētā diena tiks atzīmēta katru gadu parastā liturģiskā laika trešajā svētdienā. Jaunajā gadā tā iekritīs 26. janvārī.

Atgriešanās jautājuma kontekstā jāmin arī pāvesta darbu pie Romas kūrijas reformas ar mērķi padarīt Baznīcas struktūras misionārākas un pie caurspīdīguma finanšu jomā, lai nauda kalpotu evaņģelizācijai un trūkumcietējiem.

Cīņa ar seksuālās izmantošanas noziegumiem

Tai pašā laikā Francisks ir spēris nozīmīgus soļus uz priekšu cīņā ar bērnu seksuālās izmantošanas noziegumiem. Šajā sakarā ir jāmin februārī Vatikānā notikusī Baznīcas vadītāju tikšanās, dokuments "Vos estis lux mundi" un 17. decembrī izdotais dekrēts par "pontifikālā noslēpuma" atcelšanu seksuālās vardarbības lietās. Tikšanās laikā viņš atgādināja, ka, saskaņā ar statistikas datiem, visvairāk noziegumu pret bērniem pastrādā ģimenes locekļi un pedagogi. Taču tas, ka tā ir "universāla problēma", nemazina šo noziegumu "briesmīgumu Baznīcā" – viņš atzina. Ar jau minēto dekrētu viņš atcēla "pontifikālo noslēpumu" garīdznieku pastrādāto seksuālo noziegumu lietu izmeklēšanā un ieviesa izmaiņas likumā, kas attiecas uz bērnu pornogrāfiju. Kategorijā "delicta graviora" tika iekļauta pornogrāfisko attēlu glabāšana un izplatīšana ar personām līdz 18 gadiem.

Betlēmes silītes veidošanas skaistā tradīcija

1. decembrī, apmeklējot Grečo, pāvests parakstīja apustulisko vēstuli "Admirabile signum". Tajā viņš mudina no jauna atklāt un novērtēt Betlēmes silītes veidošanas skaisto tradīciju. Attēlot Jēzus dzimšanas notikumu nozīmē vienkāršā un priekpilnā veidā pasludināt Dieva Dēla Iemiesošanās noslēpumu – viņš norāda. Svētais tēvs aicina turpināt iekārtot Ziemassvētku notikuma atveidojumu mājās, darba vietās, skolās, slimnīcās, cietumos un pilsētu laukumos.

Vajātie kristieši, ģimenes aizsardzība, jaunieši

Francisks lielu vērību velta vajātajiem kristiešiem, iestājas par viņu tiesību aizsardzību, kā arī būtisku uzmanību pievērš ģimenei un jauniešiem. Viņš vairakkārt atgādināja, ka šodien ir vairāk mocekļu nekā kristietības pirmsākumos. Viņš iestājās Pakistānā uz nāvi notiesātās kristietes Asijas Bibi lietā, tikās ar viņas meitu un apliecināja, ka par viņu lūdzas, nekavējoties vērsās pie sabiedrības ar aicinājumu uzreiz pēc 21. aprīlī Šrilankā islāmistu ekstrēmistu sarīkotajiem uzbrukumiem kristiešiem, kā arī nosodīja uzbrukumus citu reliģiju ticīgajiem, piemēram, 15. martā pret Kraistčērčas (Jaunzēlandē) islāma ticīgajiem vērsto slaktiņu, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēki.

25. martā pāvests apmeklēja Loreto mariānisko svētnīcu, kur mūsdienu pasaulei atgādināja to, cik liela nozīme ir ģimenei, kuras pamats ir laulība starp vīrieti un sievieti, un parakstīja jauniešiem adresētu apustulisko pamudinājumu "Christus vivit" (Kristus ir dzīvs). "Kristus ir dzīvs. Viņš ir mūsu cerība, un brīnišķīgā veidā ienes jaunību mūsu pasaulē", raksta Francisks. "Tāpēc pirmie vārdi, ko es gribu adresēt katram jaunajam kristietim ir: Viņš ir dzīvs un grib, lai jūs dzīvotu!"

Apustuliskie ceļojumi, kanonizācijas un beatifikācijas

Kā jau plašāk izklāstīts iepriekšējā pārskatā, 2019. gadā pāvests veica 7 apustulisko ceļojumus, apmeklējot 11 pasaules valstis. Viņš sludināja prieka Evaņģēliju Pasaules Jauniešu dienu dalībniekiem Panamā, stiprināja starpreliģiju dialoga saites Apvienotajos Arābu Emirātos un Marokā, runāja par kristiešu vienotību Bulgārijā, Ziemeļmaķedonijā un Rumānijā, savukārt, apmeklējot Mozambiku, Madagaskaru un Maurīcijas salu, viņš pieprasīja iestāties trūkumcietēju labā un rūpēties par apkārtējo vidi, Taizemē aicināja aizstāvēt sieviešu un bērnu tiesības, bet Japānā iestājās par mieru.

Tāpat kā citus gadus, arī šogad notika vairākas kanonizācijas un beatifikācijas svinības. Pāvests pats personīgi par svētīgiem pasludināja septiņus Rumānijas grieķu-katoļu Baznīcas bīskapus – komunistiskā režīma upurus. Šajā kontekstā jāmin arī anglikāņu konvertīta, kardināla Džona Henrija Ņūmena pasludināšana par svēto.

Priesterības zelta jubileja

2019. gadā pāvests Francisks svinēja priesterības kalpojuma 50 gadu jubileju. Viņa aicinājuma pirmsākumi meklējami 1953. gada 21. septembrī, kad svētā Mateja liturģiskās piemiņas dienā jauneklis Horhe Mario Bergoljo grēksūdzes laikā dziļi piedzīvoja Dieva žēlsirdību. Viņa sirdi piepildīja neaprakstāms prieks, un viņš pieņēma galīgo lēmumu kļūt par priesteri. Visu Franciska priesterisko dzīvi raksturo Dieva žēlsirdība, un viņš nemitējas arī mums atgādināt, ka šis ir žēlsirdības laiks.

31 decembris 2019, 12:28