Mīlestība ir uzveikusi vardarbību, dzīvība ir uzvarējusi nāvi
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Mums varētu likties, ka Ziemassvētku priekpilnajā gaisotnē šī mocekļa pieminēšana būtu nevietā. Tomēr, kā paskaidroja pāvests, tieši ticības perspektīvā šīs dienas svinības teicami sader kopā ar Ziemassvētkiem un izgaismo šo svētku patieso nozīmi. Stefana moceklība mums atklāj, ka mīlestība ir uzveikusi vardarbību, dzīvība ir uzvarējusi nāvi – uzsvēra Svētais tēvs. Stefans augstākās liecības brīdī kontemplē atvērtas debesis un piedod saviem vajātājiem (sal. Apd 6, 8-10; 7, 54-60).
Šis jaunais Evaņģēlija kalps, būdams Svētā Gara pilns, prata stāstīt par Jēzu gan ar vārdiem, gan jo īpaši ar savu dzīvi. Pāvests atgādināja, ka, ejot Stefana skolā, arī mēs esam aicināti cieši uzlūkot Jēzu un apzināties, ka debesu godība, kas ilgst uz mūžiem sastāv nevis no bagātībām un varas, bet no mīlestības un sevis atdeves. Mums jāpievērš savs skatiens Jēzum, kas ir mūsu ticības aizsācējs un pilnveidotājs (sal. Ebr 12, 2), lai, ejot cauri ikdienas dzīves izaicinājumiem un pārbaudījumiem, varētu dot norēķinu par cerību, kas mums tika dota (sal. 1 Pēt 3, 15).
Piebilstot, Francisks novēlēja, lai pirmais veids, kādā izpaustos mūsu liecība, būtu tieši cilvēcība, lai mūsu dzīves stils līdzinātos Jēzus dzīves stilam – ar lēnprātību un drosmi, pazemību un cēlumu, bez vardarbības.
Tā kā Stefans bija diakons – viens no pirmajiem septiņiem Baznīcas diakoniem, tad viņš mūs māca sludināt Kristu caur brālības un evaņģēliskās tuvākmīlestības žestiem. Viņa sniegtā liecība, kas vainagojās ar moceklību, kalpo par iedvesmas avotu mūsu kristīgo kopienu atjaunotnei. Tās ir aicinātas kļūt aizvien misionārākas – atgādināja pāvests. Tām ir jāaizsniedz visas eksistenciālās un ģeogrāfiskās perifērijas, kur cilvēki visvairāk slāpst pēc cerības un pestīšanas. Tām jākļūst par tādām kopienām, kas neseko pasaulīgajai loģikai, nenostāda centrā pašas sevi, bet tiecas vienīgi pēc Dieva goda un cilvēku, īpaši mazāko un trūcīgāko, labuma.
Pirmā mocekļa Stefana svētkos esam aicināti pieminēt visus pagātnes un mūsdienu mocekļus, būt vienotiem ar viņiem un lūgt no viņiem žēlastību spēt dzīvot un nomirt ar Jēzus vārdu sirdī un uz lūpām. "Lai Marija, Pestītāja Māte, palīdz mums izdzīvot šo Ziemassvētku laiku, raugoties uz Jēzu, lai tādā veidā mēs ikdienas kļūtu Viņam aizvien līdzīgāki", vēlēja Svētais tēvs.
Pēc lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests izteica līdzjūtību Filipīnu tautai, ko skāris spēcīgais taifūns "Phanfone", un apliecināja, ka lūdzas par dabas katastrofas upuriem, ievainotajiem un viņu ģimenēm. Svētais tēvs aicināja arī visus klātesošos ticīgos vienoties ar viņu "Esi sveicināta" lūgšanā par šīs valsts iedzīvotājiem.
Sveicot Romā no Itālijas un citām zemēm ieradušos svētceļniekus, Francisks novēlēja, lai Ziemassvētku prieks, kas arī šodien piepilda mūsu sirdis, izraisa visos vēlmi kontemplēt Jēzu Betlēmes grotā, lai pēc tam Viņam kalpotu un Viņu mīlētu savos brāļos, īpaši vistrūcīgākajos.
Pāvests arī darīja zināmu, ka šajās dienās ir saņēmis daudzus apsveikumus gan no Romas, gan citām pasaules malām, un apliecināja, ka, tā kā nav iespējams katram atbildēt, tad par katru lūdzas un pauž sirsnīgu pateicību. Svētais tēvs īpaši pateicās par lūgšanas dāvanu, ko daudzi ticīgie ir viņam apsolījuši.
