Teoloģija – ticības iemiesošana dzīvē
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Starptautisko teoloģisko komisiju nodibināja pāvests Pāvils VI 1969. gada 11. aprīlī kā "Vatikāna II koncila augli ar mērķi veidot jaunu tiltu starp teoloģiju un maģistēriju" – atgādināja Francisks 32 klātesošajiem audiences dalībniekiem.
Uzrunā pāvests pievērsās diviem svarīgiem dokumentiem, pie kuriem ir strādājusi minētā komisija un kas kalpo kā svarīgs atskaites un atbalsta punkts teoloģiskās domas attīstībai mūsdienās. Viens teksts attiecas uz sinodalitāti: "Sinodalitāte Baznīcas dzīvē un misijā". Dokuments tapa 2018. gadā. Francisks, kuram šī tēma ir ļoti tuva, atgādināja, ka sinodalitāte ir "stils", "iešana kopā". Un tas ir tas, ko Kungs sagaida no Baznīcas šajā trešajā gadu tūkstotī. Tā nav iedomājama bez Svētā Gara darbības. Otrs dokuments attiecas uz reliģisko brīvību: "Reliģiskā brīvība visu labā". Tas tapa 2019. gadā. Pāvests atgādināja, ka "reliģiskās brīvības vaļsirdīga ievērošana, kas tiek piekopta, veidojot auglīgu dialogu starp valsti un reliģijām, kā arī starp pašām reliģijām", ir "liels devums visu labā un mieram". Šajā sakarā Francisks nosodīja tos, kuri apkaro reliģijas brīvību, kā arī valstis, kuras ietur "ētisko neitralitāti", tādējādi pakļaujot reliģijas marģinalizācijai.
Baznīcas galvenā misija ir evaņģelizācija. Uzrunā Svētais tēvs atgādināja, ka Starptautiskās teoloģiskās komisijas locekļi, ņemot vērā viņu dažādo izcelsmi, ir "starpnieki starp ticību un kultūrām". Tādā veidā tie ņem dalību Baznīcas misijā. Teologi ir ticības "tulki" mūsdienu cilvēkiem. Pateicoties viņu darbībai, katrs var sajust ticību sev tuvāk un justies tuvāks Baznīcai. Teoloģija nav "universitātes disertācija par dzīvi" – uzsvēra pāvests. Teoloģija ir "ticības iemiesošana dzīvē".
Francisks klātesošajiem arī atgādināja jau sen un daudzreiz izteikto patiesību, ka "teoloģija dzimst uz ceļiem", kā arī mudināja teologus iet roku rokā ar Baznīcu, bet nevis norobežoties no tās un strādāt vienatnē. Bez tam pāvests viņus mudināja studēt aizvien vairāk, censties noskaidrot neskaidrākos jautājumus un nebaidīties diskutēt savā starpā, un Dieva tautai pasniegt "kārtīgu ticības paplāti", bet nevis relatīvisma devu. Pretējā gadījumā ticīgie zaudē orientierus un ticību.
