Francisks Taizemē: ko nozīmē būt kristietim?
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pirmos evaņģelizācijas pamatakmeņus Taizemē ielika divi dominikāņu misionāri. Kopš tā laika katoļu Baznīca tur turpina savu ceļu. Šodien šajā zemē darbojas 35 sieviešu kongregācijas, kurās ir 1378 māsas, 22 vīriešu kongregācijas ar 456 brāļiem, 7 apustuliskās dzīves biedrības, kuru sastāvā ietilpst 41 loceklis, un trīs mūku ordeņi ar 164 locekļiem.
Ko darīt, lai mūsu apustulāts nestu augļus? – jautāja pāvests, uzrunājot klātesošos. Pirms izklāstīt šo jautājumu, Svētais tēvs pateicās par visās konsekrētajām personām, kuras ar savu ikdienas kluso, uzticīgo un nesavtīgās sevis atdeves moceklību, ir nesušas augļus un bijušas par "cerības apsolījumu". Atgriežoties pie tā, ko īsi pirms viņa savā liecībā teica māsa Benedikta (bijusī budiste), kuru Kungs savaldzināja caur kādu skaistu Dievmātes attēlu, Francisks norādīja, ka, ja konsekrētās personas savā dzīvē nespēj būt atvērtas Kunga pārsteigumiem, tās paliek pusceļā.
Citējot Benediktu XVI, Francisks aicināja nebaidīties mēģināt vairāk un vairāk inkulturēt Evaņģēliju, meklējot aizvien jaunus veidus, kā nodot tālāk Dieva Vārdu, lai cilvēkos rastos vēlēšanās iepazīt Kungu: Kas ir šis vīrs? Kas ir šie cilvēki, kas seko Krustāsistajam?
Pāvests mudināja taizemiešu priesterus, konsekrētās personas un ticīgos lajus iziet no sevis, jo tikai tādā veidā var satikt otru cilvēku. Marijas skatiens liek mums raudzīties vienā virzienā, vērst savu skatu uz Kristus skatienu, lai darītu visu, ko Viņš mums teiks (sal. Jņ 2, 1-12) – norādīja Svētais tēvs, aicinot raudzīties uz katru sastapto cilvēku ar paša Jēzus skatienu. Kristus acis spēj savaldzināt, tāpēc ka to skatiens sniedzas pāri visām šķietamībām un saskata to, kas katrā personā ir visskaistākais. Šis skatiens sarauj visus determinismus, fatālismus un shēmas. Tur, kur daudzi saskata tikai grēcinieku, zaimotāju, nodokļu iekasētāju, ļauna darītāju un pat nodevēju, Jēzus spēj ieraudzīt apustuli. Lūk, tas ir tas skaistums, ko Viņš mūs aicina sludināt – uzsvēra pāvests.
Jēzus mūs aicina atklāt šo skatienu, kas pārveido un spēj "dabūt laukā" no otra cilvēka to labāko. Svētais tēvs klātesošos aicināja ielās sastaptajos cilvēkos saskatīt brāli, apzināties, cik tas ir skaisti, ka varam izturēties pret otru kā pret brāli. Viņš vairs nav bārenis, nav pamestais, atstumtais un nievātais, viņš ir mūsu brālis. Viņš izskatās pēc brāļa, ko ir atpircis Kristus. Lūk, ko nozīmē būt kristietim!
"Tādā veidā jūs būsiet Kunga dzīvās un darbojošās žēlsirdības konkrētā zīme", piebilda pāvests.
Uzrunas beigu daļā Francisks lielu vērību veltīja lūgšanai, atgādinot, ka no tās ir būtiski atkarīgs apustulāta auglīgums. "Ja mēs nelūdzamies, tad visa mūsu dzīve un mūsu misija zaudē jēgu, spēku un degsmi", viņš uzsvēra, piebilstot, ka dedzību, pie tam, uztur šī divu veidu saskarsme – gan satikšanās ar Kungu, gan satikšanās ar citiem cilvēkiem.
Noslēgumā Vatikāna viesis lūdza priesterus un konsekrētās personas nepadoties kārdinājumam, domājot, ka viņu ir maz. Viņš tos mudināja tā vietā domāt, ka viņi ir niecīgi instrumenti Kunga radošajās rokās. "Maz pamazām Kungs, izmantojot jūsu dzīvi, sarakstīs skaistākās pestīšanas vēstures lappuses šajā zemē", sacīja pāvests.
