Meklēt

Vatican News
Pāvests lūdzas pie miera pieminekļa Nagasaki Pāvests lūdzas pie miera pieminekļa Nagasaki  (AFP or licensors)

Pāvests Nagasaki: par pasauli bez kodolieročiem

Miljoni cilvēku visā pasaulē ilgojas pēc miera. Tās ir cilvēka sirds visdziļākās ilgas. Ko darīt, lai šīs ilgas īstenotos? Par to pāvests runāja Nagasaki, Japānā. Šajā pilsētā, kas ir katastrofisko seku lieciniece, viņš atstāja visai pasaulei svarīgu vēstījumu par kodolieročiem.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vizītes Japānā otrās dienas agrā rītā, svētdien, 24. novembrī Francisks Tokijas-Hanedas lidlaukā atkal sēdās lidmašīnā, lai dotos uz 1104 km attālo, visai pasaulei pazīstamo Nagasaki pilsētiņu, kurā šodien dzīvo 416 tk. iedzīvotāju, un pie Miera pieminekļa Atomic Bomb Hypocenter parkā nodotu pasaulei vēstījumu par kodolieročiem. Minētā vieta ir 1945. gada 9. augustā notikušā atombumbas sprādziena hipocentrs. Šodien par to liecina no melnā marmora veidotā zvaigzne ar bojāgājušo vārdiem. Par piemiņu traģiskajam notikumam, 1955. gadā tur izveidots parks. Tas tika radīts, lai atgādinātu par kara briesmām un reizē pievērstu domas miera cerībai. Turpat atrodas arī Urakami katedrāles drupas. Savā laikā tas bija lielākais dievnams visā Austrumāzijā, bet bumbas sprādzienā tika pilnīgi nopostīts. Parka, ko ieskauj 500 ķiršu koki, emblēma ir 10 metrus augstā Lūgšanas par mieru statuja.

Pie šī memoriāla Vatikāna viesi sagaidīja Nagasaki pilsētas gubernators un mērs. Tā pakājē, līstot spēcīgam lietum, pāvests nolika ziedus, ko viņam pasniedza divi atombumbas sprādziena upuri, un aizdedza svecīti. Pēc īsas lūgšanas klusumā viņš teica uzrunu.

"Šī vieta ļauj mums labāk apzināties tās sāpes un briesmas, ko mēs kā cilvēciskās būtnes esam spējīgi sev radīt", iesāka Francisks. "Vienas no cilvēka sirds dziļākajām ilgām ir ilgas pēc miera un stabilitātes. Kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču turēšana nav labākā atbilde šīm ilgām", viņš uzsvēra. Mūsu pasaule dzīvo perversā dihotomijā, gribot izplatīt un nodrošināt stabilitāti un mieru uz baiļu un neuzticēšanās mentalitātes balstītas viltus drošības pamata. Taču beigās tiek saindētas tautu savstarpējās attiecības un traucēts jebkāds iespējamais dialogs.

Pāvests atgādināja, ka miers un starptautiskā stabilitāte ir nesavienojami ar jelkādu mēģinājumu to būvēt uz bailēm un citam cita iznīcināšanas draudiem. Tie ir iespējami, tikai izejot no globālas solidaritātes ētikas un sadarbības, kas kalpotu labākai nākotnei, ko iezīmētu savstarpēja atkarība un visas cilvēces līdzatbildība. Nagasaki pilsēta liecina par katastrofālajām sekām, kādas kodoluzbrukums atstāja uz cilvēci un apkārtējo vidi. Līdz ar to šeit ir būtiski uzstāties pret apbruņošanās sacensību, kuras rezultātā tiek izniekoti vērtīgie resursi, ko varētu izmantot tautu integrālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības labā.

“[Mūsdienu pasaulē, kurā miljoni bērnu un ģimeņu dzīvo necilvēcīgos apstākļos, naudas un līdzekļu izmantošana aizvien iznīcinošāku ieroču ražošanai, modernizēšanai, uzturēšanai un pārdošanai ir atklāts noziegums, kas sauc uz debesīm.]”

Cilvēki visā pasaulē ilgojas pēc miera. Taču ko darīt, lai šīs ilgas īstenotos? "Lai šo ideālu pārvērstu par realitāti, ir vajadzīga visu līdzdalība – atsevišķu personu, reliģisko kopienu, civilo sabiedrību, valstu, kurām pieder un kurām nepieder kodolieroči, militāro un privāto sektoru un starptautisko organizāciju līdzdalība", sacīja pāvests. "Mūsu atbildei kodolieroču draudiem jābūt kolektīvai un saskaņotai", viņš uzsvēra. "Tai jābalstās uz dedzīgas un neatlaidīgas savstarpējas uzticēšanās veidošanas, kas salauztu šobrīd virsroku gūstošās neuzticēšanās dinamiku." Šajā sakarā Francisks atgādināja, ko 1963. gadā enciklikā Pacem in terris rakstīja viņa priekšgājējs svētais Jānis XXIII. Šis pāvests, pieprasot atomieroču aizliegšanu, apgalvoja, ka īsts un ilgtspējīgs miers pasaulē nevar balstīties uz militāro spēku līdzsvaru, bet tikai uz savstarpēju uzticēšanos (sal. 60.-61. n.).

Tāpēc ir jāsarauj neuzticēšanās dinamika – uzsvēra Francisks, norādot, ka šobrīd tā gūst virsroku un apdraud ieroču kontroli pasaulē. Šodien ir vērojama multilaterālisma erozija. Problēma ir jo nopietnāka, attīstoties jauno tehnoloģiju ieročiem. Šķiet, ka tas drīzāk neatbilst mūsdienu kontekstam, kurā viss ir savstarpēji savienots, ir ar to pretrunā un veido tādu situāciju, kas pieprasa steidzamu uzmanību un rīcību no visu līderu puses.

Uzrunas turpinājumā pāvests apliecināja, ka katoļu Baznīca ir izlēmīga un dara visu iespējamo, lai veicinātu mieru starp tautām un nācijām. To tā uztver kā pienākumu Dieva un visu šīszemes iedzīvotāju priekšā. Šeit Francisks minēja dažas Japānas Baznīcas iniciatīvas miera labā un, paužot pārliecību, ka pasaule bez kodolieročiem ir iespējama un nepieciešama, no savas puses politiskajiem līderiem pieprasīja neaizmirst, ka kodolieroči mūs nevar pasargāt no draudiem vietējai un starptautiskajai drošībai. Jāņem vērā to izmantošanas katastrofālās sekas uz cilvēci un vidi un jāizbeidz baiļu, neuzticēšanās un naidīgās gaisotnes stiprināšana – uzsvēra pāvests. Stāvoklis, kādā šobrīd atrodas mūsu planēta, pieprasa nopietnas pārdomas par to, kā varētu izmantot šos visus resursus atbilstoši ilgtspējīgās attīstības Dienaskārtības jeb "Agenda 2030" sarežģītajai un grūtajai īstenošanai un tādējādi sasniegt integrālas humānās attīstības mērķus.

No tā visa izriet, ka būtu būtiski radīt instrumentus – norādīja pāvests -, kas garantētu savstarpēju uzticēšanos un attīstību, kā arī būtu tikpat svarīgi spēt paļauties uz līderiem, kuri atrastos vajadzīgajos augstumos. Tas ir uzdevums, kas attiecas uz mums visiem – uzsvēra Francisks. Neviens nedrīkst justies vienaldzīgs miljoniem cilvēku sāpju un ciešanu priekšā. Neviens nedrīkst būt kurls un nedzirdēt ievainotā brāļa saucienus. Neviens nedrīkst būt akls un neredzēt kultūras, kas nespēj veikt dialogu, iznīcību.

"Es jūs lūdzu katru dienu vienoties lūgšanā par siržu atgriešanos un dzīvības, izlīgšanas un brālības kultūras uzvaru", aicināja Svētais tēvs. Atzinis, ka klātesošo vidū ne visi ir katoļi, pāvests pauda pārliecību, ka tomēr visi var pieņemt par savu svētā Asīzes Franciska lūgšanu par mieru. Nolasījis lūgšanu, pāvests noslēgumā piebilda, ka šajā piemiņas vietā, kas mūs tik ļoti iespaido un nevar atstāt vienaldzīgus, ir vēl jo nozīmīgāk uzticēties Dievam un lūgt, lai Viņš māca mūs būt efektīviem miera instrumentiem un palīdz strādāt tā, ka mēs nepieļautu tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas pagātnē.

Atgādinām, ka pāvesta vizītes Japānā moto ir "Aizstāvi dzīvību". Svētdienas vakarā viņš ieradīsies otrajā atombumbas iznīcinātajā pilsētā – Hirosimā, kur paredzēta mieram veltīta tikšanās.

24 novembris 2019, 02:45