Meklēt

Vatican News
Pāvests uzrunā Japānas valsts autoritātes, diplomātus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus Pāvests uzrunā Japānas valsts autoritātes, diplomātus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus  (Vatican Media)

Pāvests Japānas valsts autoritātēm: "Dialogs ir vienīgais cilvēka cienīgais ierocis"

Miers, kas panākams ar taisnīgumu, solidaritāte, reliģiju loma, vājāko aizsardzība – tie bija galvenie temati, par kuriem pāvests runāja, tiekoties ar Japānas valstiskajām autoritātēm, diplomātiskā korpusa locekļiem un sabiedrības pārstāvjiem. Tikšanās notika pirmdienas, 25. novembra vakarā Tokijā, premjerministra mītnē Kantei.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Francisks atzīmēja, ka draudzības attiecības starp Svēto Krēslu un Japānu ir ļoti senas, tās sakņojas cieņā un apbrīnā, ko pret šo zemi izjuta pirmie misionāri. “Esmu nācis,” teica Francisks, “lai japāņu katoļus stiprinātu ticībā, žēlsirdības darbos un kalpojumā savai zemei, par piederību kurai viņi jūtas lepni.” Pāvests augstu novērtēja japāņu iejūtību pret tiem, kas cieš, kuriem ir veicies mazāk, jo īpaši pret cilvēkiem ar invaliditāti.

Svētais tēvs atzinās, ka viņu ir dziļi aizkustinājuši zemestrīci, cunami un Fukušimas atomtraģēdiju piedzīvojušo cilvēku stāsti, ciešanas, ar kurām viņi ir saskārušies un saskaras joprojām. Savu uzmanību Francisks vērsa arī uz Hirosimu un Nagasaki. Viņš apelēja pie visu labas gribas cilvēku sirdsapziņas, lai šādas traģēdijas nekad vairs neatkārtotos. “Vēsture māca,” teica pāvests, “ka konfliktus starp tautām un nācijām, tai skaitā arī vissmagākos, var atrisināt ar dialogu – vienīgo cilvēka cienīgo ieroci, kas spēj garantēt ilgstošu mieru.” Pāvests izteica pārliecību, ka jautājumu par atteikšanos no atomieročiem vajadzētu skatīt multilaterālā līmenī, veicinot politisko un institucionālo procesu, lai panāktu vienprātību un uzsāktu plašāku starptautisku rīcību.

Viesis atzīmēja, ka Japāna apzinās, cik svarīgi ir veicināt personīgos kontaktus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jomās, jo tie var dot lielu ieguldījumu harmonijas, taisnīguma, solidaritātes un izlīgšanas labā, kas ir kā cements, lai celtu mieru. Kā redzamu piemēru pāvests pieminēja olimpisko garu, kas visas pasaules sportistus apvieno vienās sacensībās, kuras vairāk nekā uz sāncesību balstās uz tiekšanos pēc izcila snieguma. “Esmu pārliecināts,” piebilda Francisks, “ka Olimpiskās un Paralimpiskās spēles, kas nākamajā gadā notiks Japānā, kalpos par stimulu pieaugt solidaritātes garā, kas pārvar nacionālās un reģionālās robežas, un tiecas pēc visas cilvēku ģimenes labuma.”

Pāvests atzinīgi novērtēja to, ka daudzos savas vēstures gadsimtos Japāna ir attīstījusi un saglabājusi dziļas reliģiskās un morālās vērtības, kas raksturo šo seno kultūru. Svētais tēvs atzīmēja, ka labas attiecības starp dažādām reliģijām ir būtiskas ne tikai mierīgas nākotnes labā, bet arī, lai sagatavotu pašreizējās un nākamās paaudzes ētiskajiem principiem, kas kalpo par pamatu patiesi taisnīgai un cilvēciskai sabiedrībai.

Svētais tēvs izteica apbrīnu par Japānas dabas skaistumu, ko cauri gadsimtiem ir apdziedājuši šīs zemes dzejnieki un attēlojuši mākslinieki, un ko pavisam īpašā veidā simbolizē ķiršu ziedi. “Tomēr, ķiršu zieda delikātais maigums atgādina par mūsu kopējā nama trauslumu, kas ir pakļauts ne tikai dabas katastrofām, bet arī cilvēku alkatībai, nežēlīgai izmantošanai un izpostīšanai,” teica Francisks. Viņš norādīja, ka tad, kad starptautiskā kopiena saskaras ar grūtībām, lai respektētu savas apņemšanās radītā aizsardzībā, jaunieši ir tie, kas aizvien vairāk prasa pieņemt drosmīgus lēmumus. Jaunieši met izaicinājumu, lai mēs uzlūkotu pasauli nevis kā īpašumu, ko izmantot, bet kā dārgu mantojumu, ko nodot tālāk.

Pāvests aicināja ievērot cilvēcisko ekoloģiju, lai pasargātu zemi – cilvēces kopējo namu. Tas nozīmē novērst plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem globālajā ekonomiskajā sistēmā, kas tikai dažiem privileģētajiem ļauj dzīvot pārpilnībā, kamēr lielākā daļa pasaules iedzīvotāju grimst nabadzībā. Pāvests pieminēja dažādas programmas, ko Japānas valdība īsteno, apzinoties līdzatbildību starp nācijām, un rosināja tās attīstīt arī turpmāk.

Francisks aicināja veicināt arī solidaritāti starp paaudzēm un pret tiem, kas ir aizmirsti un atstumti. “Zinām, ka nācijas, vai tautas civilizācija nav mērāma, pamatojoties uz tās ekonomisko varu, bet gan pēc uzmanības, ko tā veltī nabadzīgajiem, kā arī pēc tās spējas kļūt par auglīgiem dzīvības veicinātājiem,” teica Japānas zemes viesis.

Viņš pateicās Japānas valstiskajām autoritātēm par uzaicinājumu apmeklēt šo zemi, par sirsnīgo uzņemšanu un dāsnumu, kāds ir izrādīts, lai šī vizīte sekmīgi noritētu. Iedrošinājis klātesošos veicināt tādu sociālo kārtību, kas aizvien vairāk iestājas dzīvības labā un respektē visas cilvēku ģimenes cieņu un tiesības, pāvests novēlēja bagātības dievišķās svētības viņiem un viņu ģimenēm.

Jāatzīmē, ka pirms tikšanās ar valstiskajām autoritātēm, viesis un nama saimnieks, Japānas premjerministrs Šinzo Abe uzkavējās atsevišķā sarunā. Politiskais līderis izteica apbrīnu par pāvesta Franciska nenogurdināmo darbu nabadzīgo un cietošo labā. Viņš teica, ka šādam piemēram vēlas sekot arī Japāna, apliecinādams, ka nevienu nedrīkst atstāt izmisuma bezdibenī. Atgādinājis par fotogrāfiju, kas ir aizkustinājusi pāvesta sirdi un kurā redzams pusaudzis, kas plecos sev uzvēlis atombumbas sprādzienā mirušo brālīti, Šinzo Abe apliecināja Japānas valsts apņēmību darboties tādas pasaules labā, kas ir brīva no atomieročiem. Premjerministrs pieminēja arī daudzos japāņu jauniešus, kas sniedz palīdzību nabadzīgajām zemēm.

25 novembris 2019, 15:46