Meklēt

Vatican News
Nagasaki pilsētas panorāma, raugoties no Inasaijamas kalna Nagasaki pilsētas panorāma, raugoties no Inasaijamas kalna  (AFP or licensors)

Kāda atmosfēra valda pāvestam uzsākot ceļojumu pa Japānu?

Kā vēstī korespondenti, kas atspoguļo pāvesta vizīti notikumu vietā, Japānas galvaspilsētā neredz nevienu ārēju zīmi, kas liecinātu par pāvesta ierašanos. Un tas ir saprotams, jo kristieši gan pašā metropolē, gan citviet valstī ir tikai minoritāte.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Svētā Ignācija baznīcas vikārs, jezuītu tēvs Haviers Garralda, kas Japānā ir ieradies no Spānijas, savas un daudzu citu katoļticīgo cerības saista ar to, ka pāvests, runājot par dzīvību, kas ir arī centrālais vizītes temats, pieminēs ne tikai atomtraģēdijas, bet arī tādu delikātu tematu japāņu sabiedrībā, kā nāvessods un tā atcelšana. Cits jezuītu tēvs, japānis Josuke Sakai piebilst, ka tiek gaidīti arī iedrošinājuma vārdi katoļiem, jo īpaši jauniešiem, kuri savu uzmanību bieži vien koncentrē tikai uz personīgajiem panākumiem un materiālajiem labumiem.

Visā pāvesta ceļojuma laikā pa Japānu viņa tulks būs Japānas jezuītu provinces vadītājs Rendzo De Luka. Pirms misiju darba Japānā, viņš ir studējis Argentīnā, kur Jezuītu Sholastikāta rektors toreiz  bija tēvs Horhe Marija Bergoljo. Kopš tā laika ir aizritējuši 35 gadi. Tēvs Rendzo pauž savu un daudzo Japānas katoļticīgo prieku par to, cik lielā mērā par Svētā tēva vizīti tās priekšvakarā ir runājuši japāņu mediji, ieskaitot tādus gigantus kā nacionālā televīzija NHK un dienas laikraksts “Yomiuri Shimbun”. Kā liecina tēvs Rendzo, “ļaudis ir ieinteresēti, ko pāvests var teikt tādai nekatoļu zemei, kā Japāna”. Katoļticīgo šeit ir tikai 536 tūkstoši, jeb 0,42% no visa iedzīvotāju skaita. Bezvainīgās Jaunavas Marijas oblātu-misionāru kongregācijas vadītājs, šrilankietis Bredlijs Rozairo stāsta, ka ceļā uz Nagasaki, Hirosimu un Tokiju ir saposušies vai katras Japānā esošās draudzes piederīgie. Arī no viņa aprūpētās draudzes Osakā daudzi dosies satikt pāvestu.

Svētā tēva klātbūtne piesaista ne tikai japāņu tautības katoļticīgos. Uzlecošās saules zemē strādā daudzi migranti no Filipīnām, Vjetnamas, Šrilankas, Brazīlijas, Peru. Ārzemnieku ienākšana ir sava veida šoks Japānas sabiedrībā, kur ilgu laiku ir valdījuši stingri ieceļošanas noteikumi. Tikai pagājušajā gadā Parlaments ir izdevis likumu, nākamo 5 gadu laikā ieceļot ļaujot 300 tūkstošiem ārzemju strādnieku, jo trūkst vietējo darba roku.

Daudzi bīskapi iedrošina japāņu kopienu pieņemt ieceļojušos strādniekus, mācīt tiem japāņu valodu un risināt ar imigrāciju saistītos juridiska rakstura jautājumus.

23 novembris 2019, 15:35