Nelikt šķēršļus Dieva radošajai darbībai
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Evaņģēlija "ceļojumā pa pasauli", ko svētais Lūkass apraksta Apustuļu darbos, visu laiku ir manāms Dieva radošums – sacīja pāvests. Dievs nebeidz mūs pārsteigt. Viņš grib, lai Viņa bērni pārvarētu ikvienu partikulārismu un atvērtos pestīšanas universālajam raksturam. Francisks uzsvēra, ka tieši tas ir mērķis, tāpēc ka Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu pestīti. Tādēļ tie, kuri ir atdzimuši no ūdens un Svētā Gara, tas ir, kristieši, ir aicināti iziet no sevis, atvērties citiem cilvēkiem un dzīvot brālības garā.
Šādas brālīgas dzīves izcils paraugs ir svētais Pēteris, kurš kopā ar svēto Pāvilu ir Apustuļu darbu grāmatas galvenais varonis. Viņš piedzīvo kādu vīziju, kas izmaina viņa mentalitāti. Pēteris redz bagātīgi klātu galdu, uz kura ir arī to dzīvnieku, kurus ebreji uzskatīja par nešķīstiem, gaļa. Viņam tiek pavēlēts neuzskatīt to vairs par nešķīstu un ēst. "Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!" (Apd 10, 15).
Tādā veidā Kungs grib, lai Pēteris vairs nevērtē notikumus un cilvēkus, vadoties pēc šķīstā un nešķīstā kategorijām, bet, lai iemācās sniegties pāri un skatīties uz pašu personu un viņas sirds nodomiem. Cilvēku apgāna nevis tas, kas nāk no ārienes, bet tikai tas, kas iziet no iekšienes, no sirds (sal. Mk 7, 21). Jēzus to ir skaidri pateicis.
Pēc šīs vīzijas Dievs paaicina Pēteri doties uz pagāna Kornēlija māju. Tur viņš sludina krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu un grēku piedošanu, ko saņem katrs, kas uz Viņu tic. Kamēr Pēteris runā, pār Kornēliju un viņa ģimenes locekļiem nonāk Svētais Gars, un Pēteris viņus kristī Jēzus Kristus vārdā (sal. Apd 10, 48).
Pāvests atzina, ka kaut kas tāds notiek pirmo reizi. Kad to uzzina pārējie brāļi Jeruzalemē, viņi ieļaunojas un stingri norāj Pēteri. Pēteris bija aizgājis pārāk tālu. Viņš pārkāpa tradīcijas, pārkāpa likumu. Taču pēc tikšanās ar Kornēliju Pēteris vairāk atbrīvojās no sevis un bija vienotāks ar Dievu un citiem cilvēkiem tāpēc, ka redzēja, kā darbojas Dievs caur savu Svēto Garu – skaidroja Francisks.
Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs uzsvēra, ka Evaņģēlija sludinātājs nedrīkst būt šķērslis Dieva radošajai darbībai. Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu glābti (sal. 1 Tim 2, 4). Evaņģēlija sludinātājam jāatvieglo cilvēkiem satikšanos ar Kungu. Un kā mēs apejamies ar saviem brāļiem, īpaši ar tiem, kuri nav kristieši? – jautāja pāvests. Vai mēs neaizšķērsojam viņiem satikšanos ar Dievu? Vai mēs traucējam, vai veicinām viņu satikšanos ar Tēvu? Francisks aicināja lūgties, lai Dievs mums dod žēlastību prast brīnīties par Dieva pārsteigumiem, nelikt šķēršļus Viņa radošajai darbībai un būt par tiltu veidotājiem starp cilvēkiem un Kungu. Dievs ir visu cilvēku Kungs.
