Veikt veselības aprūpes darbu ar mīlestību
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šajās dienās Romā notiek tikšanās par tematu: "Imigrējusī ģimene un tās ar veselības aprūpi saistītās vajadzības". Uzrunājot saieta organizatorus, Francisks atzina, ka šī tēma ir īpaši tuva viņa sirdij un ir izaicinājums mūsu visu sirdsapziņai.
Aprūpējot sabiedrības atstumtās personas, minētās organizācijas locekļi veicina "tikšanās kultūru". Organizācija īpaši izceļas ar empātisku pieeju un uzticēšanos cilvēkiem. Tā veido ar slimniekiem un viņum ģimenēm cieņas pilnas un cilvēcīgas attiecības. Laikā, kad sabiedrībā valda individuālisms un utilitārā mentalitāte, tas ir ļoti svarīgi. Organizācijā darbojas profesionāli medicīnas aprūpes darbinieki – ārsti, medmāsas, māsu palīgi un sociālie darbinieki, kas nodrošina personai globālu aprūpi. "Šī solidaritāte ar slimajiem ir īsts dārgums un autentiskas veselības aprūpes atšķirības zīme", uzsvēra Svētais tēvs. Šādas aprūpes centrā vienmēr ir persona un tās vajadzības.
Uzrunā pāvests atgādināja, ka šodien veselības aprūpe tiek atzīta kā universālas cilvēktiesības un integrālas cilvēka attīstības būtiska dimensija. Tomēr pasaules līmenī šīs tiesības daudziem joprojām paliek liegtas. Turklāt nereti notiek tā, ka tur, kur slimniekam tiek garantēta aprūpe, tajā dominē tehniskā puse. Aprūpe nedrīkst būt tikai tehniska darbība, bet tajā jāietilpst nesavtības un mīlestības pret tuvāko aspektam. Veselības aprūpes darbā ir jāiegulda visa sirds. Pat ja ne katra ārstēšana vainagosies panākumiem, tas ir, noslēgsies ar fizisko izdziedināšanu, tomēr, ja šī aprūpe tiks sniegta, ieliekot tajā visu sirdi, tad no tās vienmēr būs labums gan cilvēka dvēselei, gan miesai – norādīja pāvests. Tāpēc ikviena veselības aprūpes darbinieka pūliņi slimnieka labā sasniegs savu visaugstāko virsotni tad, kad tie būs mīlestības vadīti pūliņi – viņš sacīja. Pateicoties šādai pieejai, sākot ar visikdienišķākajiem žestiem, "aprūpes kultūra" kļūs par būtisku kopēja labuma elementu.
