Meklēt

Audience Pāvila VI zālē Audience Pāvila VI zālē 

Skaista sakrālā mūzika tuvina transcendentajam

Sestdien, 28. septembrī, Vatikānā no visas Itālijas ieradās dziedātāji, kordiriģenti un ērģelnieki – kopumā aptuveni 3000 cilvēku, lai tiktos ar pāvestu. Francisks pieņēma audiencē Svētās Cecīlijas vārdā nosauktās asociācijas rīkotās tikšanās dalībniekus. Uzrunā viņš pievērsās sakrālās mūzikas nozīmei.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asociācija, kas tika nodibināta pirms 140 gadiem un šobrīd atrodas Itālijas Bīskapu konferences pakļautībā, aizvien aktīvi darbojas un kalpo Baznīcai. Atsaucoties uz pāvesta Pāvila VI 1971. gada 15. aprīlī teikto uzrunu, Francisks atgādināja, ka mūzikai, kas tiek atskaņota liturģijas laikā, jābūt pieskaņotai liturģijai. Tai jābūt sakrālai mūzikai, tāpēc ka liturģijas riti ir svēti riti. Tai jāpiemīt mākslas cēlumam, tāpēc ka Dievam pienākas atdot visu to labāko. Tai jābūt universālai, lai to visi varētu izprast un svinēt. Liturģiskajai mūzikai jābūt citādākai nekā mūzikai, kas ir domāta citiem mērķiem.

Koris ir ticīgo asamblejas ceļvedis – sacīja Francisks, mudinot klātesošos mūziķus palīdzēt dziedāt visai Dieva tautai, lai tā apzināti un aktīvi piedalītos liturģijā. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi būt tuviem Dieva tautai.

Minētās asociācijas apustulāta lauks ir ļoti plašs. Tajā ietilpst jaunu melodiju komponēšana, dziedāšanas izkopšana semināros un reliģiskās formācijas mājās, draudžu koru, ērģelnieku, sakrālās mūzikas skolu un jauniešu atbalstīšana. Dziedāšana, spēlēšana, mūzikas sacerēšana, diriģēšana Baznīcā ir vienas no skaistākajām nodarbēm Dieva godam – atzina pāvests. Skaista un laba mūzika ir priviliģēts līdzeklis, ar kura palīdzību varam tuvoties transcendentajam, un bieži vien tā palīdz izprast vēstījumu arī tiem, kuri ir izklaidīgi. Sevis veltīšana kalpošanai liturģiskās mūzikas laukā ir sava veida evaņģelizācija, sākot ar bērniem un beidzot ar pieaugušajiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka liturģija, patiešām, ir katehisma pirmā "skolotāja".

Pāvests norādīja, ka sakrālā mūzika arī "salodē" kopā visu kristīgo vēsturi, jo liturģijas laikā tiek izpildīti gan gregoriāniskie dziedājumi, gan tautas un modernā mūzika. Tādā veidā visas paaudzes slavē Dievu. Bez tam, sakrālā mūzika un mūzika vispār veido tiltus, tuvina cilvēkus vienu otram. Tā nepazīst nacionālās, etniskās, ādas krāsas barjeras. Sakrālā mūzika mazina attālumus arī pie tiem brāļiem, kuriem mēs dažreiz nejūtamies tuvi. Noslēgumā Svētais tēvs apliecināja, ka Baznīca ļoti novērtē mūziķu kalpojumu ticīgo kopienā. Viņi tai palīdz sajust skaistā pievilcīgumu. Skaistais atindē mūs no remdenuma, paceļ uz augšu, pie Dieva, un vieno sirdis slavas dziesmā un maigumā.

28 septembris 2019, 13:21