Meklēt

Vatican News
Madagascar Africa Pope Preses konferences laikā  (ANSA)

Pāvests preses konferencē: "Taisnīga kritika ir atvērta pret atbildi"

Atgriežoties no apustuliskā ceļojuma pa Mozambiku, Madagaskaru un Maurīciju, pāvests Francisks atbildēja uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem. Divarpus stundas pēc tam, kad “Air Madagascar” lidmašīna bija pacēlusies gaisā no Antananarivo lidostas, Svētais tēvs un Vatikāna preses dienesta direktors Mateo Bruni sāka preses konferenci, kas ilga apmēram pusotru stundu.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Francisks atcerējās prieku, kas atspoguļojās satikto bērnu sejās un uzsvēra, ka valstīm ir pienākums rūpēties par ģimenēm. Ksenofobiju pāvests salīdzināja ar slimību, no ideoloģiskās kolonizācijas aicināja pasargāt cilvēku identitāti. Viņš runāja arī par sev veltīto kritiku un atbildēja uz jautājumu par shizmatiskiem kārdinājumiem, sakot: “Es lūdzos, lai shizmas nenotiek, taču no tām nebaidos.”

Pirmais jautājumu uzdeva žurnālists no Mozambikas Hulio Mateuss Manjate. Jautājums skāra trīs tematus – miera process Mozambikā, ksenofobija Āfrikas kontinentā un sociālo tīklu ietekme uz jauniešu izglītību. Kas attiecas uz mieru Mozambikā, pāvests atzīmēja, ka neraugoties uz sasniegto, triumfam nav vietas, jo miers šai zemē joprojām ir trausls, gluži tāpat kā tas ir trausls visā pasaulē. Pret mieru Francisks aicināja izturēties kā pret mazu bērnu, ar lielu uzmanību un maigumu, ar piedošanu un pacietību, lai tas augtu un nostiprinātos.

Turpinot, pāvests atzīmēja, ka salīdzinot ar Eiropu, Āfrika ir jauns kontinents ar daudziem jauniem cilvēkiem. “Eiropa pārdzīvo demogrāfisko ziemu,” kārtējo reizi atkārtoja Francisks. Viņš pauda uzskatu, ka Eiropas novecošanās pamatā ir labklājība. “Bērni ir nabadzīgo dārgums. Taču viņi ir arī savas zemes dārgums,” turpināja pāvests. Viņš atcerējās kādu Rumānijas apmeklējuma laikā Jasi satiktu vecmāmiņu, kas norādot uz mazbērnu, teica, ka tas ir viņas triumfs. Svētais tēvs uzsvēra, ka jauniešus ir nepieciešams izglītot. Šai ziņā viņš atzinīgi novērtēja Maurīcijas prezidenta apņemšanos nodrošināt bezmaksas izglītību visiem.

Trešais punkts – ksenofobija. “Tā ir slimība,” teica Francisks, “kas ienāk valstī, ienāk kontinentā, un mēs ceļam mūrus. Taču mūros paliek vienīgi tie, kas tos uzceļ... Viņi tiks atstāti vieni un beigās pieredzēs lielas invāzijas un tiks sakauti.”

Preses konferencei turpinoties, Madagaskaras žurnāliste, radio “Don Bosco” pārstāve Marī Fredelina Ratovoarivelo jautāja, kā Baznīca var pavadīt jauniešus, rēķinoties ar to, ka tās mācību daudzi uzskata par novecojušu, kā arī mūsdienu “seksuālās revolūcijas” apstākļos.  Pāvests atkārtoja, ka savu bērnu audzināšanā atbildīga ir gimene. Madagaskarā ģimenes problēmas ir saistītas ar nabadzību. Par ģimenēm, savukārt, ir jārūpējas valstij. 

Pēc ilgākas sarunas ar maurīciešu žurnālistu, kurš skāra ģeopolitiska rakstura problēmas, kas saistās ar Lielbritānijai piederošo Kagosas salu, pāvests atbildēja uz Eiropas un ASV pārstāvju jautājumiem. Viņš pastāstīja, ka attiecībā uz saviem ceļojumiem pa Eiropas kontinentu, prioritāti dod mazākām valstīm. Pāvests runāja arī par informācijas līdzekļiem un to izmaiņām laika gaitā. Tai pašā laikā viņš izteica parliecību, ka nemainīga paliks komunikācijas prasība atspoguļot faktus cik vien iespējams tuvu patiesībai.

Preses konferencē tika skarti arī vides aizsardzības jautājumi. Pāvests atzīmēja, ka gan Āfrikā, gan Latīņamerikā, gan arī Eiropā tiek izcirsti koki un tas saistās ar korupciju. “Ja kāds uzņemas sociālo un politisko atbildību personīgu ienākumu dēļ, tad tiek ekspluatētas gan vērtības un daba, gan arī cilvēki,” teica Francisks.

“New York Times” žurnālists Džeisons Drjū Horovics atgādināja, ka lidojuma laikā uz Maputo pāvests ir ieminējies par kritiku, ko saņēmis no kādas ASV Baznīcas daļas. Kritiku ir pauduši daži bīskapi un kardināli, tā izskanējusi ASV katoļu televīzijas stacijās un Interneta lapās. “Vai ir kas, ko šie kritiķi neizprot jūsu pontifikātā?” “Vai ir kaut kas, ko no šīs kritikas esat mācījies?” “Vai nebaidāties, ka Amerikas Baznīcā varētu notikt shizma?” jautāja žurnālists. Pāvests atgādināja, ka kritika vienmēr palīdz. Ja tiek saņemta kritika, tūlīt ir jāpajautā sev, vai tas, ko kritiķi saka, ir patiesi, vai nē. Cik lielā mērā tas ir patiesi? “Es vienmēr gūstu labumu no kritikas. Dažreiz tā sadusmo, bet noder,” teica Francisks. Viņš atzina, ka kritiku saņem ne tikai no amerikāņiem, bet arī no citām pasaules malām, tai skaitā no kūrijas. “Man nepatīk, ka kritika paliek zem galda,” sacīja pāvests. “Dažreiz viņi smaida, bet vēlāk iedur tev mugurā. Tas nav taisnīgi, tas nav cilvēciski,” viņš turpināja. Svētais tēvs atzīmēja, ka kritika ir konstrukcijas sastāvdaļa. Ja tā nav taisnīga, tad ir jābūt gataviem saņemt atbildi, sākt dialogu un nonākt pie secinājuma. Tāda ir patiesas kritikas dinamika. Taisnīga kritika ir atvērta pret atbildi. Kritizēt, nevēloties dzirdēt atbildi un neienākot dialogā, nozīmē, ka Baznīcas labums sirdij nav tuvs, tā ir dzīšanās pēc fiksētas idejas, pēc pāvesta pārveidošanas, vai shizmas radīšanas.

Pāvests atgādināja, ka Baznīcā ir bijušas daudzas shizmas. Piemēram, pēc Vatikāna I koncila, diezgan liela cilvēku grupa nodibināja Veckatoļu Baznīcu, domādami, ka paliek uzticīgi Baznīcas tradīcijai par nemaldību. Vēlāk tie uzsāka pavisam citāda veida attīstību un nu ordinē sievietes. Tomēr, tai brīdī viņi bija cieti un nelokāmi, un domāja, ka koncila tēvi kļūdās.

Francisks minēja arī Vatikāna II koncilu, pēc kura, iespējams, visvairāk pazīstamā shizma bija lefebristu atdalīšanās. “Baznīcā vienmēr pastāv shizmas opcija, vienmēr,” sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka tā ir opcija, ko Kungs atstāj cilvēku brīvības ziņā. “Es no shizmām nebaidos, es lūdzos, lai tās neviena nenotiktu, jo tas, kas tiek likts uz spēles, ir cilvēku garīgā veselība. Lai notiek dialogs, lai notiek korekcija, ja tiek pieļauta kļūda, taču šķelšanās nav kristiešu ceļš,” preses konferencē teica pāvests. Pieminējis Baznīcas sākumus, āriešu, gnostiķu, monofizītu shizmas, Svētais tēvs atzīmēja, ka shizmatiķiem kopīga ir viena lieta, proti, tie atdala sevi no cilvēkiem, no cilvēku ticības Dievam. Shizma vienmēr ir elitāra atdalīšanās, kas izriet no ideloģijas, kas ir atrauta no doktrīnas.

Preses konferences noslēgumā žurnālists no Portugāles atzīmēja, ka pāvests Francisks parasti necenšas apmeklēt valstis vēlēšanu kampaņas laikā, tomēr, Mozambika ir bijusi izņēmums. Francisks pastāstīja, ka tā ir bijusi brīva izvēle, jo kampaņa, kas sāksies šais dienās, ir mazāk nozīmīga, nekā miera process. Svarīgāk ir konsolidēt miera procesu. Pie tam, Svētais tēvs ir ticies ar diviem politiskajiem konkurentiem, lai pasvītrotu to, kas ir svarīgāks, vai prezidenta krēsls, vai tautas vienotība. Tai pašā laikā Francisks žurnālistam teica: “Tomēr, tas, ko jūs sakāt, ir tiesa. Mums sevi ir nedaudz jānošķir no vēlēšanu kampaņām.”

12 septembris 2019, 14:36