Pāvests nes mierinājumu AIDS slimniekiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Slimnīca ir atklāta 2018. gadā ar Svētā Eģīdija kopienas atbalstu un izvietota uz 1300 kvadrātmetru lielas zemes platības. Šai kompleksā atrodas arī augstas kvalitātes Molekulārās bioloģijas laboratorija un atsevišķs centrs “Dream”, kurā tiek uzņemtas personas ar HIV vīrusu un AIDS. Slimnīcas darbība ir balsīta uz inovatīvu pieeju, proti, tai ir arī mazāki centri pilsētās un laukos. Projekta mērķis ir atvieglot pieeju veselības aprūpei visiem, arī tiem, kas cieš no ekonomiskajām grūtībām un transporta trūkuma. Bez tam, pacientiem tiek piedāvāti sanitārās izglītības kursi.
Ieradies centrā “Dream”, pāvests šo projektu nosauca par “Dieva mīlestības manifestāciju” un atgādināja, ka Dievs “vienmēr ir gatavs iedvest dzīvību un cerību tur, kur ir pārāk daudz nāves un ciešanu.” Izmantojot līdzību par Labo samarieti, Francisks teica, ka visi, kas atnāk uz šejieni izmisuši un raižu pārņemti, līdzinās vīram, kurš ir atstāts ielas malā. Taču, centra darbinieki nav pagājuši šādam cilvēkam garām, kā to izdarīja levīts un priesteris. Tie, kas šeit ir ieradušies, ir izjutuši to personu iejūtību, kuras nav kritušas kārdinājumā un teikušas “te vairs neko nevar padarīt”, vai “ar šo sērgu nav iespējams cīnīties”. Viņi, turpretim, ir droši metušies darbā, lai meklētu risinājumus.
Veselības kompleksu Zimpeto apmeklē vēža, tuberkulozes slimnieki, simtiem to, kas cieš no bada sekām, jo īpaši sievietes un bērni. Pāvests atzīmēja, ka sanitārās kopienas personāls, kas strādā šeit dažādās profesijās, kļūst par Jēzus Sirds izteiksmi, nevienam nedodot pamatu justies, ka viņu sauciens pēc palīdzības nav sasniedzis dzirdīgas ausis. “Uzklausot šo saucienu, jūs esat sapratuši, ka ar medicīnisko palīdzību, lai arī tā ir nepieciešama, nepietiek. Tāpēc pret šo problemātiku esat attiekušies visā tās veselumā, lai atgrieztu cieņu sievietēm un bērniem, palīdzot tiem plānot labāku nākotni,” sacīja pāvests.
Pateicoties nemitīgai otra uzklausīšanai, sanitārās aprūpes darbinieki ir apzinājušies arī savus ierobežojumus – visdažādāko līdzekļu trūkumu. Tāpēc, nebaidoties pazemoties, ir lūgta palīdzība, nodibināti kontakti un izveidota sadarbība ar dažādām vietām pasaulē. Vairāk nekā 5 tūkstoši dažādu medicīnas specialitāšu pārstāvju, ārstu, medmāsu un medbrāļu, biologu, koordinatoru un tehniķu ar telemedicīnas starpniecību ir palīdzējuši veikt vietējo darbinieku formāciju. Pāvests to novērtēja kā rīcību ar milzīgu cilvēcisko un evaņģēlisko vērtību.
Svētais tēvs augsti novērtēja arī slimnīcas darbinieku centienus meklēt alternatīvus enerģijas un ūdens ieguves veidus, izvēli par labu vides aizsardzībai. “Mēs visi esam viena stumbra daļas,” sacīja Francisks, atsaucoties uz mākslas skulptūru “makonde”, jeb “ujamaa” ideju par “plašo ģimeni”, kas tulkojumā no svahili valodas nozīmē “dzīves koks”.
Pāvests atzīmēja, ka pateicoties cilvēkiem, kas strādā centrā “Dream”, apmēram 100 bērnu var rakstīt jaunu savas vēstures lappusi, kas ir brīva no AIDS/HIV, kā arī daudz citu anonīmu personu, kas šodien smaida dzīvei, jo ir izārstētas, respektējot viņu cieņu. “Viņi ir daļa no samaksas, ko jums atstājis Kungs,” teica Francisks. Aiz muguras atstājuši savas slimības murgu, šodien šie cilvēki vieš cerību citiem, daudzi no kuriem ir pamesti ielas malā. “Otru samaksas daļu Kungs jums dos tad, kad Viņš atgriezīsies,” turpināja pāvests. To apzinoties, sanitārās aprūpes darbinieki var justies prieka piepildīti. Atvadoties no centra “Dream” personāla, pāvests atstāja šādu aicinājumu:
“Kad mēs būsim devušies prom, kad jūs atgriezīsieties pie saviem ikdienas pienākumiem, kad neviens jums neaplaudēs, nedz uzslavēs, turpiniet pieņemt tos, kuri nāk, ejiet uzmeklēt ievainotos un sakautos perifērijās. Neaizmirsīsiem, ka viņu vārdi ir ierakstīti debesīs blakus citam ierakstam: “viņi ir mana Tēva svaidīti”. Atjaunojiet pūliņus, lai gaismā šeit turpinātu izlauzties cerība.”
Pāvests svētīja slimniekus, viņu ģimenes locekļus un visus, kuri strādā ar lielu mīlestību.
