Cerca

Vatican News
Svētā Misi Maputu Svētā Misi Maputu  (Vatican Media)

Mīloša uzmanība pret otru – labākais mērinstruments ideoloģiju atmaskošanai

Dažreiz šķiet, ka tie, kuri nāk, lai it kā palīdzētu, īstenībā rīkojas citu interešu vadīti. Bīstami pieļaut, ka šāda varētu būt cena, ko var nākties maksāt par palīdzību no ārpuses - sacīja pāvests, uzrunājot 6. septembrī uz Svēto Misi Maputu sapulcējušos Mozambikas iedzīvotājus. Miers, izlīgšana, naida un vardarbības apburtā loka pārraušana, žēlsirdība un labestība - tie bija viņa homīlijas galvenie atslēgas vārdi.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Homīlijā Francisks komentēja Jēzus vārdus no Lūkasa evaņģēlija: "Bet es jums, kas manī klausāties, saku: Mīliet savu ienaidniekus" (6, 27). Svētais tēvs norādīja, ka Jēzus nav ideālists, kuram būtu sveša realitāte. Jēzus runā par konkrētu, reālu ienaidnieku – par to, kurš mūs ienīst, apvaino un nievā. Viņš neaicina mūs uz abstraktu un teorētisku mīlestību. Viņš aicina mūs iet to pašu ceļu, ko gāja Viņš pats.

Daudzi Mozambikas iedzīvotāji ir piedzīvojuši vardarbību, naidu un nesaskaņas. Pāvests atzina, ka ir grūti runāt par izlīgšanu tad, kad vēl ir atvērtas rētas. Piedot nenozīmē ne ignorēt ciešanas, ne arī prasīt, lai tiktu dzēstas visas atmiņas.

Neskatoties uz to visu, Jēzus Kristus aicina mīlēt un darīt labu. Un tas nozīmē kaut ko daudz vairāk nekā tikai ignorēt cilvēku, kurš mums ir darījis pāri, vai darīt visu iespējamo, lai mūsu ceļi nekrustotos. Runa ir par prasību pēc aktīvas un nesavtīgas labvēlības pret tiem, kuri mūs ir ievainojuši. Turklāt, Jēzus iet vēl tālāk – Viņš prasa, lai mēs svētītu savus ienaidniekus un lūgtos par viņiem. Jēzus prasībai nav nekāda sakara ar spītīgu mazohismu. Viņš grib, lai cilvēki uz visiem laikiem atmestu šo plaši izplatīto ieradumu atriebties. Mēs nevaram būt kristieši un dzīvot ar atriebības loģiku. Mēs nevaram domāt par nākotni, veidot nāciju, veidot sabiedrību, kas balstītos uz vardarbības "taisnību" – sacīja pāvests.

Nevienai ģimenei, nevienai etniskajai grupai un nevienai zemei nebūs nākotnes, ja tās vienojošais un kopīgais dzinējs būs atriebība un naids – uzsvēra Francisks. Tā vietā, lai ļautu panākt risinājumus, ieroči un vardarbīgās apspiešanas izraisa jaunus un vēl briesmīgākus konfliktus. Vardarbības "taisnība" vienmēr būs kā apburtais loks bez izejas, kuras cena būs ļoti augsta. Cits ceļš ir iespējams, tāpēc ka ir būtiski neaizmirst, ka mūsu tautas ir tiesīgas dzīvot mierā.

Lai panāktu, ka Jēzus aicinājums būtu konkrētāks un īstenojams ikdienas dzīvē, Viņš pats piedāvā kādu "zelta likumu", kas visiem ir izpildāms: "Un kā jūs vēlaties, lai ļaudis jums dara, tāpat jūs dariet viņiem" (Lk 6, 31). Jēzus arī palīdz mums saprast, ka svarīgākā lieta šajās mūsu savstarpējās attiecībās ir vienam otra mīlēšana, palīdzēšana un aizdošana, negaidot neko pretī.

Jēzus mūs aicina vienam otru mīlēt. Apustulis Pāvils to skaidro šādi: …tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā un laipnībā (sal. Kol 3, 12). Pāvests atzina, ka pasaule ignorēja un turpina ignorēt žēlsirdības un līdzjūtības tikumu. Tā nogalina vai pamet cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vecos ļaudis, ievainotos un slimos, un izklaidējas, sagādājot ciešanas dzīvniekiem. Tai ir sveša labestība un laipnība, kas liek mums no visas sirds rūpēties par tuvākā labumu – rūpēties tikpat ļoti, cik mēs rūpējamies par savu labumu.

Turpinājumā Francisks uzsvēra, ka, lai pārvarētu šķelšanos un vardarbību, nepietiek tikai izlīgt un panākt mieru, tas ir, apturēt konfliktus, bet katram no mums diendienā ir jāizturas pret citiem ar tādu pašu žēlsirdību un labestību, ar kādu mēs gribam, lai citi izturētos pret mums. Šeit ir īpaši svarīga žēlsirdība un labestība pret tiem, kuri sava stāvokļa dēļ tiek atstumti un izslēgti. Tā ir nevis vājo, bet stipro cilvēku rīcība – atgādināja Svētais tēvs. Šādi izturas tie cilvēki, kuri saprot, ka, lai paši justos svarīgi, nav jāizturas pret citiem slikti. Tieši otrādi.

Pāvests atzina, ka Mozambika ir ļoti bagāta ar dabas un kultūras resursiem. Paradoksāli, ka tai pat laikā daudzi tās iedzīvotāji dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Dažreiz šķiet, ka tie, kuri nāk, lai it kā palīdzētu, īstenībā rīkojas citu interešu vadīti. Skumji, ja tas notiek savas zemes brāļu starpā, kuri ļaujas korupcijai, un ir ļoti bīstami pieļaut, ka šāda varētu būt cena, ko var nākties maksāt par palīdzību no ārpuses.

"Starp jums tas tā nebūs", saka Jēzus (Mt 20, 26). Kristus grib, lai mēs rīkojamies citādāk, tas ir, lai vadāmies saskaņā ar Dieva valstības loģiku, lai to darām šeit un tagad, lai mēs esam prieka un cerības, miera un izlīgšanas sēkla. Svētais Gars mūs mudina nevis uz pārmērīgu aktīvismu, bet vispirms uz to, lai mēs būtu vērīgi pret otru cilvēku. Šī uzmanība pret otru ir labākais mērinstruments, lai atmaskotu dažādas ideoloģijas, kas mēģina manipulēt ar nabagiem un izmantot netaisnās situācijas kalpošanai politiskām vai personiskām interesēm.

Homīlijas noslēgumā pāvests atsaucās uz apustuļa Pāvila vārdiem, kurš saka: "Lai Kristus miers valda jūsu sirdīs" (Kol 3, 15). Viņš novēlēja, lai Kristus miers ir "tiesnesis" un palīdz mums izšķirties, kad atrodamies krustcelēs. Tādā veidā mēs noturēsimies uz žēlsirdības un mīlestības ceļa, izdarīsim izvēles par labu nabagiem, spēsim sargāt dabu un iet miera ceļu. Ja Jēzus būs tiesnesis starp mūsu sirds pretrunīgajām emocijām, ja Viņš būs tiesnesis brīdī, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi mūsu zemes labā, tad Mozambikai tiks nodrošināta cerības pilna nākotne – sacīja Francisks.

Pēc Svētās Mises pāvests pateicās visiem, kuri strādāja pie tā, lai viņš varētu apmeklēt Mozambiku, un visiem, kuri ieradās, lai viņu satiktu. Svētais tēvs uzmundrināja arī tos, kuri cieš neseno ciklonu postošās sekas. "Dārgie brāļi, lūdzu saglabājiet cerību!", viņš mudināja, atgādinot, ka labākais veids, kā to saglabāt, ir palikt vienotiem.

06 septembris 2019, 12:57