Francisks Maurīcijā: "Atšķirības ir iespēja celt kopību lielās ģimenes ietvaros"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Maurīcijas tautas vēsture ir aizsākusies ar migrantu ierašanos no dažādiem kontinentiem, līdzi nesot savas tradīcijas, kultūru un reliģiju. Mazpamazām tie iemācījās bagātināties ar to, ko piedāvā citas kultūras un rast kopīgas sadzīves veidu, veidojot brālīgumu un projicējot to uz kopīgo labumu. Pāvests atzīmēja, ka atšķirības ir pamats un iespēja celt efektīvu kopību lielās ģimenes ietvaros, neatvairot un neizslēdzot otru.
Francisks iedrošināja maurīciešus būt uzticīgiem savām saknēm un tai pašā laikā pieņemt un pasargāt migrantus, kas salā ierodas šodien, lai rastu darbu un labākus dzīves apstākļus. “Pieņemiet viņus, tāpat kā jūsu senči prata pieņemt cits citu,” aicināja pāvests.
Maurīcijas zemes viesis augsti novērtēja demokrātisko tradīciju, kas šeit tika aizsākta līdz ar neatkarības atgūšanu un kas šodien salu dara par miera oāzi. Maurīcijas Republikas politiķus pāvests aicināja būt par piemēru visiem, kas uz viņiem paļaujas, jo īpaši jauniešiem.
Jau sākot ar pirmajiem neatkarības gadiem, Maurīcija sāka spert spēcīgus ekonomiskās attīstības soļus, par ko pāvests aicināja priecāties un tai pašā laikā saglabāt modrību. Viņš atzīmēja, ka pašreizējā kontekstā labumu no ekonomiskās izaugsmes bieži vien gūst ne jau visi sabiedrības locekļi. Ne mazumam cilvēku, jo īpaši jauniešiem nav dota iespēja baudīt šīs izaugsmes augļus. Tāpēc ekonomisko politiku Francisks aicināja orientēt uz visiem cilvēkiem. Viņš teica, ka šādai politikai ir jāprot veikt taisnīgāku ienākumu sadali, radīt darba iespējas un veicināt integrālu nabadzīgo ļaužu attīstību, nekrītot kārdinājumā pieņemt ekonomisko modeli, kas upurē cilvēku dzīves uz ienākumu altāra.
Vēršoties pie klātesošajiem, Francisks augstu novērtēja sadarbību starp dažādu reliģiju piederīgajiem un apliecināja katoļticīgo gatavību turpināt piedalīties šai auglīgajā dialogā, kas ir spēcīgi iezīmējis Maurīcijas tautas vēsturi.
