Meklēt

Vatican News
2019.09.07 Viaggio Apostolico in Mozambico Madagascar Mauritio Incontro con le Autorita' con la Societa' Civile e con il Corpo Diplomatico Pāvests tiekas ar Madagaskaras prezidentu, citām valsts autoritātēm, diplomātiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem  (Vatican Media)

Francisks Madagaskaras autoritātēm: Lai tauta kļūst par sava likteņa kalēju!

Prezidenta pilī Iavaloha pāvests tikās ar Madagaskaras valsts autoritātēm, diplomātisko korpusu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Pateicies prezidentam Andrī Radžuelinam par uzaicinājumu apmeklēt valsti un par sev adresētajiem viesmīlības vārdiem, viesis sveica pārējos klātesošos, tai skaitā Baznīcas un citu konfesiju un reliģiju piederīgos.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Pāvests pieminēja Madagaskaras Republikas Konstitūcijā izcelto vārdu “fihavanana”, ar kuru tiek apzīmētas  madagaskariešu kultūras fundamentālās vērtības – dalīšanās gars, savstarpēja izpalīdzība, solidaritāte, ģimeniskās saites, draudzība, labvēlība citam pret citu un pret dabu.  Fihavanana ir madagaskariešu tautas “dvēsele”, kas ir palīdzējusi un joprojām palīdz turēties pret visdažādākajām grūtībām.

Pēc neatkarības atgūšanas Madagaskara bauda stabilitāti un mieru, praksē piemērojot demokrātijas principus. “Politiskā atbildība ir nemitīgs izaicinājums tiem, kuru misija ir kalpot saviem pilsoņiem un tos aizsargāt, kā arī veicināt uz cilvēka cieņas un taisnīguma balstītu attīstību, iesaistot visus sabiedrības locekļus,” teica pāvests. Viņš aicināja cīnīties pret visām korupcijas un spekulācijas formām, piebilstot, ka tās veicina sociālo nevienlīdzību. Francisks aicināja stāties pretim atstumšanas situācijām, kas šo tautu grūž nabadzībā. Šai ziņā kā būtiski nepieciešamu viņš minēja labāku ienākumu sadali un visu valsts iedzīvotāju, jo īpaši nabadzīgāko, integrālu attīstību.

“Esam mācījušies,” teica pāvests, “ka nevaram runāt par integrālu attīstību, neievērojot un nerūpējoties par mūsu “kopējo namu”. Runa nav tikai par dabas resursu saglabāšanu, bet arī par “integrālu risinājumu rašanu, ievērojot dabas sistēmu savstarpējo mijiedarbību, kā arī to mijiedarbību ar sociālajām sistēmām,” citējot encikliku “Laudato si” (139), atgādināja Francisks.

Svētais tēvs atzīmēja, ka skaistā Madagaskaras sala ir bagāta ar augu un dzīvnieku valsts bioloģisko daudzveidību. Šo bagātību īpaši apdraud pārmērīga mežu izciršana. Augu un dzīvnieku sugas apdraud nelegāls eksports. Pāvests atzina, ka aktivitātes, kas nodara postu videi, uz brīdi nodrošina dažu cilvēku eksistenci. Taču par viņiem ir jārūpējas, radot darbu un ienākumus, kas respektē vidi un palīdz šiem cilvēkiem iziet no nabadzības. “Ekoloģiska pieeja nav iespējama bez sociālā taisnīguma, kas garantē tiesības uz zemes labumu kopējo sadali gan pašreizējām, gan arī nākamajām paaudzēm,” uzsvēra pāvests.

Madagaskaras zemes viesis atgādināja, ka pa minēto ceļu ir jāiet visiem, ieskaitot starptautisko kopienu. Svētais tēvs piebilda, ka vairāki tās pārstāvji tikšanās brīdī atrodas klātesošo vidū. Starptautisko organizāciju palīdzība Madagaskarai ir nozīmīga un tā šai zemei liek atvērties pret pasauli. Tomēr, pastāv risks, ka šī atvērtība var kļūt par sava veida “universālu kultūru”, kas noniecina un apslāpē tautām piemītošo kultūras mantojumu. Pāvests sacīja:

“Ekonomiskā globalizācija nedrīkst vest pie kultūras vienveidības. Ja piedalīsimies procesā, respektējot oriģinālās prioritātes un dzīves stilus, un ar cieņu attieksimies pret to, ko vēlas sagaidīt pilsoņi, tad varēsim panākt, ka starptautiskās kopienas sniegtais atbalsts nav vienīgais valsts attīstības garants. Tauta pati būs tā, kas progresīvā veidā uzņemsies rūpes par sevi, kļūstot par sava likteņa kalēju.”

Pāvests norādīja, ka tāpēc uzmanība un īpaša cieņa ir jāveltī vietējai pilsoniskajai sabiedrībai. Atbalstot tās iniciatīvas un rīcību, dzirdamāka kļūs to balss, kuriem nav savas balss, tāpat arī harmoniskākas dažādas, bieži vien kontrastējošas vienas nacionālās kopienas sastāvdaļas. Francisks aicināja iet pa šo ceļu, kurā neviens netiek novirzīts malā, vai arī iet viens un zaudē.

Svētais tēvs aicināja smelties piemēru no madagaskariešu svētīgās Viktorijas Razoamanarivo, kas izcēlās ar mīlestību uz savu zemi un tradīcijām, un kalpoja visnabadzīgākajiem. Pāvests apliecināja Katoliskās Baznīcas gribu sniegt ieguldījumu dialogā ar citu konfesiju kristiešiem, citu reliģiju piederīgajiem un visiem sabiedrības locekļiem, lai varētu nodibināt patiesu brālīgumu, kas vienmēr ceļ godā jau pieminēto vērtību kopumu, ko madagaskarieši ietver vārdā “fihavanana”. Francisks novēlēja, lai Dievs svētī Madagaskaru un tos, kas šeit dzīvo, lai Viņš palīdz saglabāt šo skaisto salu vienmēr mierīgu un viesmīlīgu, un dara to par labklājīgu un laimīgu zemi.

Tikšanās noslēgumā ar Madagaskaras valsts autoritātēm un sabiedrības pārstāvjiem, pāvests kopā ar prezidentu Andrī Radžuelinu Ceremoniju pils priekšā iestādīja baobabu. Šo koku madagaskarieši sauc par “meža māti”. Daudzi baobabi pārsniedz 800 gadu vecumu. Pasaulē ir pazīstamas 9 tā sugas. Dažām no tām stumbra platums var sasniegt 9 metrus. Baobaba stumbrs satur arī nozīmīgas ūdens rezerves. Koks spēj izturēt ekstrēmus klimatiskus apstākļus.

07 septembris 2019, 14:49