Sludināt Kungu, nozīmē apliecināt prieku, ka Viņu pazīstam

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Francisks atzīmēja, ka mūsdienu cilvēkam par Baznīcu bieži vien ir aukstas atmiņas, ja ne gluži vilšanās. Daudziem, jo īpaši Rietumos, ir iespaids, ka Baznīca tos nesaprot un ir tālu no viņu vajadzībām. Cik daudz cilvēku šodien dzīvo steidzoties un aizmirst dzīves garšu, kļūstot par vergiem tam, kam patiesībā būtu jākalpo cilvēkam, lai viņš dzīvotu labāk. Tiek aizmirsts daudzskaitlīgas un dāsnas ģimenes skaistums, gaišums bērnu acīs, ko nespēj dot neviens viedtālrunis. Tiek aizmirsts prieks par vienkāršām lietām, par mieru, ko dod lūgšana.

Pāvests norādīja, ka cilvēku jautājums, bieži vien pašiem to neapzinoties, attiecas uz visdziļāko vajadzību – mīlēt un būt mīlētiem, būt pieņemtiem tādiem, kādi tie ir, rast mieru sirdī  un prieku, kas ir ilgāks un noturīgāks par to, ko sagādā izklaides. Francisks piebilda, ka ticīgie to visu ir atraduši Jēzus personā. Jaunos evaņģelizācijas skolu pārstāvjus viņš aicināja satikt savus vienaudžus, lai viņus iepazīstinātu ar Jēzus mīlestību. Iepazīstinātu ne tik daudz mācot, nekad netiesājot, bet kļūstot par viņu ceļabiedriem.

Svētais tēvs piebilda, ka iepazīstināt ar Dievu, nenozīmē runāt par Dievu, nedz arī pierādīt Viņa eksistenci. “Arī velns zina, ka Dievs eksistē,” teica Francisks. “Sludināt Kungu, nozīmē apliecināt prieku, ka Viņu pazīstam. Tas nozīmē palīdzēt izjust skaistumu, ka Viņu esam satikuši,” paskaidroja pāvests. Bez tam, viņš akcentēja, ka ikviena tikšanās ar brāļiem palīdz augt ticībā. Kā piemērus viņš minēja tuvināšanos tiem, kam ir vajadzīga palīdzība, tiltu veidošanu, kalpojumu cietošajiem, rūpes par nabadzīgajiem, iedrošinājumu tiem, kas jūtas nedroši, svētību tiem, kas dara ļaunu. “Tādā veidā mēs kļūsim par dzīvajām Mīlestības zīmēm, kuru sludinām,” norādīja pāvests.