Dievs - komunikācijas pirmavots
Jānis Evertovskis – Vatikāns
"Pateicoties jūsu darbam, daudzi cilvēki saņem iedrošinājumu savā ticības ceļā un daudzi tiek pamudināti meklēt Kungu un satikties ar Viņu", lasām Svētā tēva sagatavotās uzrunas tekstā. "Pateicoties jūsu darbam, pāvests runā gandrīz četrdesmit valodās, kas ir īsts 'Vasarsvētku brīnums'. Pateicoties jums, pāvesta un Baznīcas maģistērija mācību cilvēki lasa uz papīra, klausās pa radio, skatās televīzijā un interneta portālos, un dalās ar to sociālajos medijos". "Baznīcai komunikācija ir misija", uzsver pāvests. "Nekāds ieguldījums nav par lielu, lai izplatītu Dieva Vārdu".
Rakstiskajā uzrunā Francisks, balstoties uz apustuļa Pāvila vārdiem "Mēs savstarpēji esam locekļi" (Ef 4, 25) un uz savu vēstījumu 53. Pasaules sociālās komunikācijas dienai, runā par kristieša identitāti. Viņš atgādina, ka šī identitāte balstās vienotībā un dažādībā. Mēs kā kristieši atzīstam, ka esam vienas miesas locekļi. Šīs miesas galva ir Kristus. Mēs esam aicināti atklāt šo vienotību, kas iezīmē mūsu kā kristiešu identitāti. Pāvests uzsver, ka patiesībā arī pati ticība ir attiecības, tikšanās, jo, pateicoties Dieva mīlestības impulsam, spējam komunicēt, pieņemt un izprast otru kā dāvanu, kā arī uz to atbildēt. Viņš norāda, ka komunikācija Baznīcā ir patiesi iedarbīga tikai tad, kad tā kļūst par liecību.
Šo pēdējo aspektu Svētais tēvs īpaši uzsvēra arī savā spontānajā uzrunā. Viņš norādīja, ka Komunikācijas dikastērija darbinieki ar savu darbu pauž Dieva vēlmi, kas ir vēlme sevi komunicēt. Dievā notiek komunikācija un Viņš komunicē sevi mums uz āru. Tieši šeit ir meklējams komunikācijas izejas punkts, sākums – nevis biroja darbā, ne reklāmā, bet tieši Dievā. Komunikācijā jāņem piemērs no paša Dieva. Runa ir par patiesā, taisnīgā, labā un skaistā komunikāciju. Komunikācija notiek ar dvēseli un miesu, ar prātu, sirdi un rokām. Mēs komunicējam ar visu. Īsts komunikators atdod visu. Viņš atdod sevi pašu. Viņš ieliek sevi visu. Komunikācijas visaugstākā virsotne ir mīlestība.
Taču kādai ir jābūt komunikācijai? – turpinājumā jautāja Francisks. Komunikācijai jāizpaužas liecības sniegšanā. "Jums nav jātaisa reklāma, nav jānodarbojas ar prozelītismu (…). Ja jūs gribat nodot tālāk tikai kādu patiesību, bez labestības un bez skaistuma, tad apstājieties, nedariet to!" viņš brīdināja. "Ja jūs gribat nodot tālāk tikai kādu daļēju patiesību, bez savas iesaistīšanās, nesniedzot liecību ar savu dzīvi, ar savu miesu par šo patiesību, tad apstājieties, nedariet to! Zem visa, ko mēs darām, kā paraksts vienmēr ir liecība. Būt kristietim nozīmē būt lieciniekam." Pāvests piebilda, ka "būt lieciniekiem" ir mūsu aicinājuma moceklības dimensija.
Svētais tēvs arī iedrošināja Vatikāna komunikācijas darbiniekus nekad nepadoties rezignācijai. Redzot to, cik pasaule ir pagāniska, var nolaisties rokas. Tomēr pagāniskums un pasaulīgums nav nekas jauns. Mēs nedrīkstam nolaist rokas, nedrīkstam noslēgties sevī un padoties rezignācijai. Mūsu ir maz, bet par to nav jābaidās. Baznīca ir neliela, bet tā ir kā ieraugs un sāls šajā pasaulē. "Sludiniet Evaņģēliju, un, ja tas ir nepieciešams, arī ar vārdiem", atgādināja pāvests uvētā Asīzes Franciska vārdus, tādējādi kārtējo reizi uzsverot, ka pirmajā vietā ir jāliek liecība.
Tā kā audiences dalībnieku vidū pirmajā rindā sēdēja Viļņas arhibīskaps Gintaras Grušas, pāvests atzina, ka redzot šeit lietuviešu arhibīskapu, viņam nāk prātā Kauņas emeritētais bīskaps, kurš padomju laikā daudzus gadus pavadīja cietumā. Viņš ar savu liecību, ar savu dzīves piemēru izdarīja daudz laba! – uzsvēra Svētais tēvs, piebilstot, ka tieši mocekļi ir tie, kuri dzīvina Baznīcu.
Visbeidzot, pāvests aicināja klātesošos sargāties no adjektīvismiem. Mums ir tendence lietot īpašības vārdus un aprakstīt cilvēkus. Mēs esam aizmirsuši substantīvu jeb lietvārdu spēku. Jau pats lietvārds "kristietis" ir ļoti daiļrunīgs lietvārds. Komunikatoram to jāņem vērā. Viņam jākomunicē ar lietvārdiem, nevis ar īpašības vārdiem, jākomunicē, sniedzot liecību, iesaistot komunikācijā visu sevi, jābūt īstam Kristus lieciniekam.
Komunikācijas dikastērija prefekts, Paolo Rufini, tikšanās sākumā uzrunājot pāvestu un klātesošos, atgādināja, ka dikastērijs ir jauns, bet tas ir mantojis senu un dzīvu vēsturi, kuras bagātības grib nodot tālāk. Dikastērijs ar savām daudzajām redakcijām, daudzajām valodām, daudzajiem atzarojumiem apvieno vienā lielā kopienā ap pāvestu kardinālus, bīskapus, priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un lajus. Viņu vidū ir ierēdņi, tehniķi, žurnālisti, fotogrāfi, operatori, montētāji, tipogrāfi, komunikācijas eksperti. Mūs vieno griba darīt zināmu pasaulei Svētā tēva teikto, uzlūkot cilvēkus un lietas ar Evaņģēlija acīm, un caur radio, interneta lapu, avīzi un grāmatām, sociālajiem tīkliem parādīt, ka esam viens, savstarpēji esam locekļi, esam viena miesa, kas komunicē ar savu rīcību – viņš sacīja.
