Pāvests tiekas ar Eiropas skautiem un gaidām
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks apliecināja, ka svētie, tādi kā Pāvils no Tarsas, Benedikts no Norčas, Kirils un Metodijs, Francisks no Asīzes, Katrīna no Sjēnas un citi neko nav gaidījuši no savas dzīves, vai no cilvēkiem, bet gan uzticējušies Dievam un riskējuši, sākuši savu gājumu, lai īstenotu tik lielus sapņus, kas pēc daudziem gadu simteņiem nes labumu visiem. Pat savu dzīvi viņi ir atdevuši citiem, nevis paturējuši sev.
Pāvests skautiem un gaidām atgādināja par pieciem Jēzus vārdiem, kas patiesībā veido “dzīves programmu”, ko nest sev līdzi, jo “Evaņģēlijs ir patiess navigators dzīves ceļā”. “Dodiet un jums tiks dots,” ir šie vārdi, “jo īpaši šai laikā, kad daudzi grib, lai viņiem kaut kas piederētu tūlīt,” sacīja Francisks. Viņš piebilda:
“Daudzi dzīvo ar vienīgo mērķi, lai viņiem piederētu lietas, kas tiem patīk. Taču viņi nekad nav apmierināti, jo tad, kad tev pieder viena lieta, tu kāro nākamo, un tad vēl citu, un tā bez gala. Cilvēks nespēj remdēt izsalkumu pēc lietām. Jo vairāk viņam kas pieder, jo vairāk gribas, taču viņš nespēj atrast to, kas nāk par labu viņa sirdij. Sirdi var trenēt ne jau ar lietām, bet gan ar dāvināšanu. Lietas, kas pieder, sirdij liek aptaukoties. Tās padara to smagu, padara pasaulīgu. Savukārt, dāvināšana to atvieglo.”
Jēzus par savu izejas punktu izvēlas dāvināšanu, tādu dāvināšanu, kas nozīmē iziet pasaulē un dāvināt tai labo. Pāvests aicināja skautus un gaidas neatstāt savu dzīvi uz ērtām mēbelēm, samierinoties, ka tā aizrit, skatoties televizoru, vai cerot, ka laime atnāks līdz ar jaunas aplikācijas ielādēšanu telefonā. 16 gadus vecais Dieva kalps Karlo Akutis ir teicis, ka vēloties sev lietas, pastāv risks pazaudēt savu oriģinalitāti un kļūt par fotokopiju.
Pāvests uzsvēra, ka ikviens cilvēks ir unikāls un dārgs Dieva acīs. Tas nozīmē, ka jebkuri centieni mainīt realitāti ir svarīgi, jo “neviens cits pasaulei nespēs iedot to, ko iedot esi aicināts tu”. Svētais tēvs turpināja uzrunāt skautus un gaidas:
“Ja jūs būvēsiet tiltus pie citiem, tad redzēsiet, ka viņi pa šiem tiltiem steidzas pie jums. Taču, ja paliksiet vieni un skatīsieties gaisā, pazaudējot sevi savās fantāzijās, tad jūsu dzīve paies kā ziepju burbulī. Ja dzīve karājas gaisā, tā iztvaiko, nevis virzās uz priekšu. Paraugieties uz savām rokām. Tās ir radītas, lai celtu, lai kalpotu, lai ar tām pasniegtu dāvanu citiem. Sakiet sev: “Man nav vienalga, otrs man ir svarīgs”.
Ja arī dzīvē sastopamies ar lielu vienaldzību, dot kaut ko citiem, nenozīmē būt īpatnējiem. Pāvests tāpēc aicināja uzticēties Jēzum, kurš pēc tam, kad teica “dodiet”, piebilda “un jums tiks dots”.
“Dievs Tēvs jums dos vairāk nekā varat iedomāties. Dievs cilvēku neatstāj tukšām rokām. Ja tev šķiet, ka tev kaut kas tiek atņemts, tad tikai tāpēc, lai sagatavotu vietu un dotu tev vairāk un labāk, lai ļautu tev virzīties uz priekšu. Viņš tevi atbrīvo no konsumisma viltus solījumiem, lai tavā iekšienē darītu tevi brīvu. Jēzus dara tevi laimīgu tavā iekšienē, nevis ārienē.”
“Pēdējā izlaiduma viedtālrunis, jaudīgāka mašīna, vai modes apģērbs, tev ne tikai neradīs “man visa pietiek” sajūtu, bet nedos tev prieku, ko izjūt cilvēks, kurš tiek mīlēts un prot mīlēt,” piebilda pāvests. Viņš atzīmēja, ka “dodiet un jums tiks dots” attiecas arī uz radīto:
“Ja turpināsim to nesavtīgi izmantot, tad saņemsim briesmīgu mācību. To redzam jau tagad. Ja mēs par to rūpēsimies, tad mums būs nams, kurā dzīvot, arī nākotnē. Savā ceļā jūs esat iegrimuši dabā. Vai esat ievērojuši, ka radītajam nav robežu? Radītajam nav robežu. Tas ir visu un priekš visiem. Augi, meži, dzīvnieki aug bez robežām, bez muitas. Radītais ir brīvs un atvērts. Tas mums dod nozīmīgu mācību: mēs esam pasaulē, lai satiktu citus, lai radītu kopību, jo mēs visi esam saistīti. Radītais ir radīts, lai mūs vienotu ar Dievu un mūsu pašu starpā. Tas ir Dieva sociālais līdzeklis. Taču, ja vadīsimies no priekšrakstiem par citiem, no gatavām idejām, tad vienmēr redzēsim tikai ierobežojumus un barjeras. Savukārt, ja sāksim satikt otru, ar viņa vēsturi, ar viņa realitāti, tad atklāsim brāli, ar kuru dzīvot kopējā namā, apdzīvot radīto, kuram nav robežu.”
Pāvests norādīja, ka Kunga ceļš ir tas, kura kustības virziens ir dāvāšana. Tas ir ceļš, kas ved pie “aktīvas pilsonības”, kā teica skautu organizācijas dibinātājs Badens Pauels. Francisks piebilda, ka “Kungs nemeklē tikai labus cilvēkus, bet Viņš meklē cilvēkus, kas dara labu,” tai skaitā arī priekš Eiropas nākotnes. Noslēdzot uzrunu skautiem un gaidām, pāvests sacīja:
“Mīlestība uz Eiropu, kas jūs vieno, neprasa tikai uzmanīgus vērotājus, tā prasa aktīvus celtniekus, izlīgušas un integrējošas sabiedrības celtniekus, kas piešķir dzīvību atjaunotai Eiropai, nevis teritoriju sargātājai, bet tikšanos veidotājai.”
