Cerca

Vatican News
2019.08.10 10 agosto 2019: approvati i nuovi statuti dell'Istituto per le Opere di Religione con un Chirografo di papa Francesco Vatikāna bankā 

Pāvests Francisks atjauno Vatikāna bankas Statūtus

Līdz ar 10. augustā publicēto Hirogrāfu pāvests Francisks atjauno Reliģisko lietu institūta, jeb Vatikāna bankas Statūtus “ad experimentum” uz diviem gadiem. Banku 1942. gadā izveidoja pāvests Pijs XII. Pēc diviem gadiem viņš veica izmaiņas Statūtos. Līdzšinējos Statūtus 1990. gadā apstiprināja pāvests Jānis Pāvils II.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Reliģisko lietu institūta uzdevums paliek nemainīgs, proti, “sargāt un administrēt kustamos un nekustamos īpašumus, ko institūtam ir uzticējušas fiziskās, vai juridiskās personas, un kuru mērķis ir reliģijas un tuvākmīlestības darbi”.

Starp galvenajiem jauninājumiem, ko ievieš pāvests Francisks, ir ārējā revidenta darbība. Tā var būt fiziska persona, vai kāda sabiedrība, kurai ir jāpārbauda bankas bilance saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem. Tātad, institūtā vairs nepastāvēs trīs iekšējie revidenti. Ārējo revidentu nominēs Kardinālu komisija pēc Pārraudzības padomes ieteikuma. Revidents varēs veikt trīs revīzijas un amatā varēs tikt atjaunots vienu vienīgu reizi. Viņš pārbaudīs kontu likumību un visus grāmatvedības dokumentus.

Kas attiecas uz Vatikāna bankas struktūru, tam būs 4 orgāni – Kardinālu komisija, kas sastāvēs no pieciem pāvesta nominētiem kardināliem uz 5 gadiem, Pārraudzības padome, kas sastāvēs no septiņiem locekļiem līdzšinējo piecu vietā, un kas arī tiks nozīmēti uz 5 gadiem. Tikpat ilgi darbosies prelāts, ko nominēs Kardinālu komisija un kura uzdevums būs veicināt bankas administratoru un darbinieku “ētisko dimensiju”, lai viņu darbs atbilstu katoliskajiem principiem un institūta misijai. Visbeidzot ceturtais orgāns – bankas direkcija. Ģenerāldirektors tiks nominēts uz 5 gadiem ar tiesībām vienreiz tikt atkārtoti nominētam šai amatā. Savus pienākumus viņš varēs pildīt līdz 70 gadu vecumam. Pirms tam, īpašos gadījumos, ģenerāldirektors šo slieksni varēja paildzināt.

Pāvesta Hirogrāfā ir rodams paragrāfs arī par bankas personālu. No visiem darbiniekiem tiek prasīts, lai viņi veic vienīgi savus pienākumus, proti, tie nedrīkst iesaistīties citās aktivitātēs, tādās kā uzņēmējdarbība, vai konsultantdarbība, vai tās būtu apmaksātas, vai nē. Visiem darbiniekiem ir jāievēro Pārraudzības padomes apstiprinātais Ētikas kodekss.

Vatikāna bankā paredzēts ieviest arī jaunu amatu – sekretāru ar juridisku izglītību, kuram ir jāatbild par bankas padomju un komiteju sēžu pierakstiem un to glabāšanu. Tiek prasīts, lai pieraksti būtu uzticami, precīzi un pilnīgi. Tie ir jāglabā arhīvā, rūpējoties par nodrošinājumu ar vēsturisko faktu atceri.

Hirogrāfā tiek precizēts, ka Reliģisko lietu institūtam nav filiāļu. Tā darbība balstās uz Vatikāna valsts normām, Statūtiem un reglamentāciju, kā arī uz kanoniskajām tiesībām. Nepieciešamības gadījumos Pārraudzības padomes sanāksmes var tikt atspoguļotas telekomunikācijas līdzekļos.

Šī gada jūnijā Reliģisko lietu institūts publicēja bilanci par 2018. gadu. Tā ir 17,5 miljoni eiro pretēji 31,9 miljoniem eiro iepriekšējā, 2017. gadā. Lai arī rezultāts šoreiz ir daudz mazāks, tas ir sasniegts, neraugoties uz “spēcīgām tirgus svārstībām” un “saglabājot zemus interešu procentus”, kā tas ir teikts institūta ziņojumā.

Reliģisko lietu institūts ir turpinājis īstenot investīcijas nabadzīgo zemju attīstības labā, cenšoties nodrošināt to ilgspējīgu attīstību, kas kalpotu nākamajām paaudzēm. Bez tam ir atbalstītas daudzas labdarības un socialās aktivitātes gan ziedojumu veidā, gan arī atvieglojot sev piederošo nekustamo īpašumu izmantošanu sociālu mērķu labā.

Kas ir Reliģisko lietu institūta klienti? 2018. gada ziņojumā norādīts, ka institūtam pavisam ir 14 tūkstoši 953 klienti, no tiem 53% veido reliģiskie ordeņi un kongregācijas, 12% Romas kūrijas dikastēriji, Svētā Krēsla un Vatikāna valsts iestādes, kā arī apustuliskās nunciatūras, 9% bīskapu konferences, diecēzes un draudzes, 8% Baznīcas pakļautībā esošās iestādes, 8% kardināli, bīskapi un klēra locekļi, 8% Vatikāna darbinieki un pensionāri, 2% citi ekleziālie subjekti, ieskaitot Baznīcas fondus.

10 augusts 2019, 19:37