Neprātīga dzīšanās pēc labumiem nepiepilda dzīvi

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pārdomu pamatā bija parastā liturģiskā laika astoņpadsmitajai svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments. “Materiālie labumi ir labi un vajadzīgi, bet tie nedrīkst kļūt par mūsu dzīves mērķi,” uzsvēra Francisks. Jēzus mūs aicina “turēties pa gabalu” no mantkārības. Komentējot stāstu par “cilvēku, kurš jutās laimīgs par iegūto labo ražu un drošs par savu nākotni,” Svētais tēvs norādīja uz “kontrastu starp bagātnieka plāniem attiecībā uz savu dzīvi un to, ko priekš viņa bija sagatavojis Dievs. Bagātnieks uzskatīja, ka materiālo labumu krāšana nodrošinās viņam mieru un labklājību. Bet Dievs izjauca viņa plānus.

Cik daudzās ģimenēs notiek cīņa par mantojuma tiesībām. Aizgājēja radinieki pieprasa savu daļu, nereti sākas plēšanās un nesaskaņas, atzina pāvests. Tā vietā, lai priecātos par dzīvi, tīruma īpašnieks dzird runu par nāvi. “Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis,” saka Kungs. Bagātais vīrs ir neprātīgs, jo viņš atmeta Dievu, nerēķinājās ar Viņu.

Stāsts noslēdzas ar vārdiem: “Tā iet tam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.” Tas ir brīdinājums arī mums, teica pāvests. “Materiālie labumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu cienīgu dzīvi, bet tie nedrīkst kļūt par mūsu dzīves mērķi. Jēzus skaidro, ka dzīšanās pēc bagātībām var sasiet sirdi un attālināt no patiesā dārguma, kas ir debesīs. Tas nenozīmē nevis bēgt no realitātes. Mēs esam aicināti pacietīgi meklēt īstās vērtības: taisnīgumu, solidaritāti, viesmīlību, brālīgumu, mieru – to visu, uz kā balstās cilvēka cieņa.

Mantkārība, neprātīga dzīšanās pēc labumiem, nekad nepiepildīs mūsu sirdis. Gluži pretēji, radīs tajās vēl lielākas slāpes un ilgas. Mantkārība ir kā garšīgas karameles. Tu nogaršo vienu un saki: “Ak, cik laba!” un ņem nākamo, un tā vienu pēc otras. Mantkārība nekad nepiepildīs mūsu sirdis. Esiet uzmanīgi! Cik daudzu konfliktu pamatā ir mantkārība, uzsvēra Svētais tēvs.