Cerca

Vatican News
Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas vadītāji Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas vadītāji  (Vatican Media)

Pāvests tiekas ar Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas vadītājiem

Ņemot vērā "delikāto un sarežģīto situāciju, kādā atrodas Ukraina", pāvests uzaicināja uz Vatikānu Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas vadītājus. No 5. līdz 6. jūlijam notiek viņu tikšanās ar Romas Kūrijas dikastēriju vadītājiem, bet 5. jūlija priekšpusdienā Kijevas-Haličes arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks, pastāvīgās Sinodes locekļi un Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas metropolīti tikās ar Svēto tēvu.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šī gada 4. maijā Vatikāna preses dienests izdeva paziņojumu, kurā bija rakstīts: "Svētais tēvs vēlas, lai šī tikšanās būtu tuvības zīme Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcai, kas veic pastorālo kalpojumu gan tēvijā, gan arī citās vietās pasaulē". Paziņojumā bija arī teikts, ka šī tikšanās būs iespēja padziļināti izpētīt Ukrainas dzīvi un vajadzības, lai tādējādi noteiktu, kā katoļu Baznīca un, īpaši, grieķu-katoļu Baznīca varētu aizvien efektīvāk nodoties Evaņģēlija sludināšanai, atbalstīt tos, kuri cieš, un veicināt mieru.

Pāvestam Franciskam ļoti rūp Ukrainas un tās ļaužu liktenis. Šajā zemē jau piecus gadus plosās bruņotais konflikts. 2016. gadā Svētais tēvs organizēja humanitāro iniciatīvu Ukrainas labā. Pateicoties viņa aicinājumam, tajā aktīvi piedalījās Eiropas katoļu Baznīcas un ticīgie no visas pasaules. Sadarbojoties ar citām konfesijām un starptautiskajām organizācijām, pāvests sniedza karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem konkrētu palīdzību.

Tā paša gada jūnijā šo valsti apmeklēja Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins, lai apliecinātu, ka pāvests ir vienots ar šīs zemes iedzīvotājiem. Viesojoties Ļvovā un pilsētas katedrālē svinot Svēto Misi, Vatikāna "premjerministrs" atgādināja, ka katra kara cēlonis ir neuzticība Dievam. Karus izraisa cilvēka elkdievība, proti, kad cilvēks, tā vietā, lai kalpotu Dievam un iestātos otras personas cieņas labā, sāk kalpot elkiem – naudai, varai, ambīcijām, kļūst lepns un iedomīgs. Varmācību izraisa netaisnības. To ir piedzīvojuši daudzi Ukrainas austrumdaļas iedzīvotāji. „Visiem šī kara upuriem es varu atgādināt tikai Kunga vārdus: Neļaujiet, ka pār jums virsroku gūst bailes! Dievs jūs neaizmirst. Viņš ir jūsu aizstāvis”, sacīja Vatikāna viesis, atzīstot, ka nav viegli to teikt, jo pats nav cietis kā tie ukraiņi, kuri ir pieredzējuši karu. „Grūti to teikt tam, kurš ir pazaudējis, dēlu vai vīru, vai sievu, vai vecākus, vai arī darbu un savu cieņu”. Tomēr ir jāpatur prātā, ka Dievs mūs mīl un nepamet vienus – viņš uzsvēra. Dievs visdažādākajos veidos ik dienas atklāj mums savu mīlestību. Tas var būt kāds smaids, kāds žests vai nozīmes pilnais klusums. Tanī slēpjas patiesais dzīves skaistums.

2018. gada 28. janvārī pāvests ieradās Svētās Sofijas bazilikā, Romā, kas ir diasporas grieķu katoļticīgo galvenā draudze, un apliecināja, ka viņš katru rītu un katru vakaru lūdzas par Ukrainu. Šī gada 21. aprīlī savā Lieldienu vēstījumā Francisks sacīja: "Lai Lieldienās mierinājumu rod Austrumukrainas reģiona iedzīvotāji, kuri joprojām cieš no aktīvās karadarbības. Lai Kungs iedrošina īstenot humānās iniciatīvas un panākt ilgstošu mieru".

Šodien, 5. jūlijā, tiekoties ar Ukrainas grieķu-katoļu Baznīcas vadītājiem, pāvests atgādināja, ka Baznīcas galvenais uzdevums sarežģītajās situācijās, kuras ir radījuši konflikti, ir kristīgās cerības nešana. Runa nav par pasaulīgo cerību – viņš uzsvēra. Runa ir par cerību, kas nekad nepieviļ, kas nepadodas mazdūšībai, kas, pateicoties Svētā Gara maigajam spēkam, pārvar visus spaidus (sal. Rom 5, 2-5). Pateicoties Kristus gaismas dzīvinātai kristīgajai cerībai, augšāmcelšanās un dzīvība atspīd pat vistumšākajās pasaules naktīs. "Tāpēc, dārgie brāļi", turpināja pāvests, "es uzskatu, ka smagos brīžos vairāk nekā tad, kad valda miers, ticīgajiem ir jāizvirza par prioritāti būšanu vienotībā ar Jēzu, kas ir mūsu cerība".

Francisks atgādināja, ka Baznīcai ar dažādiem līdzekļiem ir jāīsteno sava pastorālā misija. Pirmajā vietā – lūgšana un garīgā dzīve. Otrajā vietā – tuvība, klātbūtne. Sevišķi runa ir par to, lai Baznīca būtu līdzās tiem, kuri cieš. Savukārt trešā lieta ir sinodalitāte – viņš norādīja.

05 jūlijs 2019, 14:49