Cerca

Vatican News
Euharistijas svinības Svētā Pētera bazilikā Euharistijas svinības Svētā Pētera bazilikā  (Vatican Media)

Migranti ir visu mūsdienu globalizētās sabiedrības atstumto simbols

Pieminot savas vizītes Lampedūzā sesto gadskārtu, pāvests pirmdien, 8. jūlijā, Svētā Pētera bazilikā celebrēja Svēto Misi par migrantiem. Tajā piedalījās aptuveni 250 migranti, bēgļi un viņu glābēji un aprūpētāji.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Šodien Dieva Vārds mums vēstī par atpestīšanu un atbrīvošanu", sacīja Francisks, iesākot homīliju. Jēzus atklāj saviem mācekļiem, ka ir jādod priekšroka pēdējiem. Īpaši viņiem ir jāizrāda mīlestība. Runa ir nevis par politiķiem, nevis par "Alex" kuģi, nevis par "SeaWatch3", bet par pēdējiem. Tieši pēdējie tiek piekrāpti un pamesti tuksnesī, lai nomirtu. Tieši pēdējie tiek spīdzināti un izmantoti aizturēšanas nometnēs. Tieši pēdējie nonāk trakojošās jūras ūdeņos un ir spiesti skatīties nāvei acīs. Jēzus pieprasa, lai mēs viņus mīlētu un palīdzētu viņiem piecelties un sākt jaunu dzīvi.

Šodienas Pirmajā lasījumā lasām, ka Jēkabs, izgājis no Beršebas, dodas uz Hāranu (sal. Rad 28, 10-22a). Ceļā viņš apstājas, lai atpūstos, un sapnī redz kāpnes, kuras balstās uz zemes un kuru augšgals aizsniedz debesis. Pāvests paskaidroja, ka Dieva eņģeļi, kas kāpj pa kāpnēm uz augšu un leju, simbolizē saikni starp dievišķo un cilvēcisko realitāti, kas vēsturiski īstenojas Kristus cilvēktapšanas noslēpumā un kas ir Dieva Tēva atklāsmes un pestīšanas mīlestības pilnā dāvana.

Ar kāpnēm tiek alegoriski norādīts uz dievišķo iniciatīvu. Kāpnes ir pretstats Bābeles tornim, ko uzcēla cilvēki, kuri ar saviem spēkiem gribēja sasniegt debesis, lai kļūtu par dieviem. Turpretī, šajā gadījumā Dievs pats nokāpj lejā. Viņš ir Kungs, kurš atklāj sevi cilvēkiem, Dievs, kurš glābj. Viņš ir Emanuels, tas ir, "Dievs starp mums".

Saņēmis šo atklāsmi, Jēkabs apliecina Kungam savu uzticēšanos – turpināja Francisks. Paļāvības akts izpaužas Dieva atzīšanā un pielūgsmē, tādējādi iezīmējot svarīgu brīdi pestīšanas vēsturē. Jēkabs lūdz, lai Kungs viņu sargā viņa grūtajā ceļojumā. Viņš apliecina: "Kungs man būs par Dievu".

Atsaucoties uz patriarha Jēkaba vārdiem, psalmā mēs atkārtojām: "Mans Dievs, es paļaujos uz Tevi" (Ps 91). Viņš ir mūsu patvērums un spēks. Viņš ir mūsu vairogs un aizstāvis pārbaudījumu brīžos – atgādināja Svētais tēvs, norādot, ka tieši pārbaudījumos un spaidos mūsu lūgšana visvairāk attīrās. Šādos brīžos mēs apjaušam, cik maznozīmīga ir tā drošība, ko sniedz pasaule, un saprotam, ka varam balstīties tikai uz Dievu. Tikai Dievs atver mums debesis. Tikai Viņš ir mūsu Glābējs.

Pievēršoties šodienas Evaņģēlija fragmentam, pāvests norādīja, ka tieši šī pilnīgā paļāvība ir tas, kas ir kopējs sinagogas priekšniekam un slimajai sievietei (sal. Mt 9, 18-26). Tās ir epizodes par atbrīvošanu. Abas minētās personas iet pie Jēzus, lai saņemtu no Viņa to, ko neviens cits tām nespēj dot – lai tiktu atbrīvotas no slimības un nāves. Gan sinagogas priekšnieka meita, gan slimā sieviete tiek atbrīvotas. Jēzus skatījumā, viņas ir šie "pēdējie", kurus pienākas mīlēt un piecelt.

Atsaucoties uz sv. Jāņa Pāvila II teikto, Francisks atgādināja, ka šodien ir daudz "pēdējo", daudz tādu, kuri piedzīvo dažāda veida "nabadzību". Tie ir apspiestie, atstumtie, vecie ļaudis, slimie, mazie.

Šajā vizītes Lampedūzā sestajā gadadienā manas domas pievēršas "pēdējiem", kuri ik dienas sauc uz Kungu un lūdz, lai Viņš tos atbrīvo no dažādiem ļaunumiem, kas tos nospiež – sacīja pāvests. Tie ir tie pēdējie, kuri tiek piekrāpti un pamesti tuksnesī, lai nomirtu. Tie ir tie pēdējie, kuri tiek spīdzināti un izmantoti aizturēšanas nometnēs. Tie ir tie pēdējie, kuriem nākas tikt galā ar trakojošo jūru. Tie ir tie pēdējie, kuri tiek atstāti tā sauktajās pagaidu uzņemšanas nometnēs, bet ir spiesti tur uzturēties pārāk ilgi. Tie ir daži no šiem pēdējiem, kurus Jēzus prasa mīlēt un piecelt.

Turpinājumā pāvests atzina, ka mūsu pilsētu eksistenciālās perifērijas ir pārapdzīvotas ar mēslainē izmestiem cilvēkiem, ar atstumtajiem, apspiestajiem, diskriminētajiem, ļaunprātīgi izmantotajiem, pamestajiem, nabagiem un cietējiem. Mēs esam aicināti Kalna svētību garā mierināt viņus viņu bēdās un būt viņiem par žēlsirdības kanāliem. Mēs esam aicināti remdēt viņu alkas un slāpes pēc taisnības, palīdzēt viņiem sajust Dieva tēvišķo mīlestību, parādīt viņiem ceļu uz Debesu valstību.

"Šeit nav runa tikai par sociālajiem un ar migrāciju saistītajiem jautājumiem. Tās ir personas", uzsvēra Svētais tēvs. "Runa nav tikai par migrantiem!" Migranti vispirms ir cilvēki. Viņi ir personas. Bez tam, šodien migranti simbolizē visus globalizētās sabiedrības atstumtos.

Atgriežoties pie Jēkaba kāpnēm, pāvests atgādināja, ka Kristus visiem ir nodrošinājis un padarījis pieejamu saikni starp zemi un debesīm. Kāpšana pa šīm kāpnēm nav viegla, tāpēc vājākajiem ir vajadzīga palīdzība. "Es labprāt iedomājos, ka mēs varētu būt tie eņģeļi, kuri uzkāpj un nokāpj, paņemot sev zem rokas mazākos, klibos, slimos, atstumtos", sacīja Francisks. Mēs varētu būt tie eņģeļi, kuri palīdz "pēdējiem", kuri citādi paliktu aizmugurē un kuriem būtu lemts redzēt tikai šīs zemes likstas. Taču viņi jau tagad var nojaust kaut ko no debesu atblāzmas.

Noslēgumā pāvests uzsvēra, ka tā ir liela atbildība, no kuras neviens no mums nevar izbēgt, ja vien gribam novest līdz galam pestīšanas un atbrīvošanas misijas darbu, kurā līdzdarboties mūs ir aicinājis pats Kungs. Svētais tēvs arī pateicās tiem migrantiem, kuri, ieradušies pirms dažiem mēnešiem, jau palīdz tiem brāļiem un tām māsām, kas turpina ierasties. Tā ir skaista "cilvēcības, nesavtības un solidaritātes zīme", viņš atzina.

Atgādinām, ka tieši 8. jūlijā apritēja 6 gadi kopš Franciska vizītes Lampedūzā. Šajā salā, kas atrodas Itālijas visattālākajā dienvidu punktā, ik dienas ierodas simtiem un tūkstošiem bēgļu no Āfrikas. Apmeklējot salu, Svētais tēvs vērsās pie katra sabiedrības locekļa sirdsapziņas ar cerību, ka attieksme pret migrantiem izmainīsies.

Tajā pašā gadā pie Lampedūzas salas krastiem notika divas traģēdijas, kurās gāja bojā vairāki simti bēgļu. Uzreiz pēc notikušā, 2013. gada 3. oktobrī, Francisks mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: "Lūgsim Dievu par pie Lampedūzas krasta notikušās traģēdijas upuriem". Pagodinot noslīkušo bēgļu un patvēruma meklētāju piemiņu, vizītes Lampedūzā laikā viņš palaida jūrā ziedu vainagu.

08 jūlijs 2019, 14:12