Cerca

Vatican News
Lūgšana "Kunga eņģelis" Lūgšana "Kunga eņģelis"  (� Vatican Media)

Mīlestības īstā seja ir žēlsirdība

Ja tu redzi zemē nokritušu bezpajumtnieku un paej tam garām vai domā, ka viņš ir piedzēries, tad padomā, vai tava sirds nav nocietināta un kļuvusi ledaina – sacīja pāvests, uzrunājot svētdien, 14. jūlijā, Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu "Kunga eņģelis" sapulcējušos ticīgos. Viņš atgādināja, ka mīlestība uz Dievu ir nešķirama no konkrētas un nesavtīgas mīlestības pret otru cilvēku.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Šodienas Evaņģēlijs mums piedāvā plaši pazīstamo Līdzību par labo samarieti (sal. Lk 10, 25-37). Kāds likuma zinātājs jautā Jēzum, ko darīt, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. Jēzus aicina viņu meklēt atbildi Rakstos: "Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli un visiem saviem spēkiem, un ar visu savu prātu, un savu tuvāko – kā sevi pašu". Tā kā tajā laikā cilvēkiem bija dažādas versijas par "tuvāko", tad minētais vīrs pajautāja: "Bet kas tad ir mans tuvākais?" Jēzus viņam sniedza atbildi, izstāstot līdzību, kas, pateicoties sv. Lūkasam, ir kļuvusi par mūsu "dārgmantu". Tā perfekti parāda, kā kristietim jārīkojas.

Īsā stāsta galvenais varonis ir kāds samarietis, kurš ceļā sastop laupītāju piekautu cilvēku un parūpējas par viņu. Mēs zinām, ka jūdi nievāja samariešus un uzskatīja viņus par nepiederošiem izvēlētajai tautai. Tāpēc tā nav nejaušība, ka Jēzus par sava stāsta galveno varoni izvēlas tieši samarieti. Tādā veidā Viņš grib panākt aizspriedumu pārvarēšanu un parādīt, ka arī svešinieks, kurš nepazīst īsto Dievu un neapmeklē Viņa templi, ir spējīgs rīkoties saskaņā ar Viņa gribu, jūtot līdzi savam brālim un, cik vien tas viņa spēkos, sniegt cietējam palīdzību.

Pāvests atgādināja, ka pa to pašu ceļu iepriekš gāja priesteris un levīts – cilvēki, kuri nodarbojās ar Dieva kultu. Viņi pagāja garām, iespējams, lai neaptraipītos ar asinīm. Viņiem ar šo kultu saistītais cilvēciskais priekšraksts bija svarīgāks par vislielāko Dieva bausli. Un Dievs pāri visam vēlas žēlsirdību.

"Tātad, Jēzus par paraugu izvēlas samarieti – cilvēku, kuram nebija ticības", turpināja Francisks.

“Arī mēs pazīstam daudzus cilvēkus, kuri varbūt ir neticīgi, bet dara labu.”

Jēzus izvēlas par paraugu šādu cilvēku, kurš, mīlēdams savu brāli kā sevi pašu, parāda, ka mīl Dievu no visas savas sirds un ar visiem saviem spēkiem. Viņš mīl Dievu, kuru nepazīst. Vienlaikus viņš pauž īstu reliģiozitāti un patiesu cilvēciskumu.

Izstāstījis šo skaisto līdzību, Jēzus atkal vēršas pie likuma zinātāja ar jautājumu: "Kurš no šiem trim tev liekas tuvākais tam, kas bija kritis laupītāju rokās?" Tādā veidā Viņš apgāž sava sarunu biedra un arī visu mūsu loģiku kājām gaisā. Viņš parāda, ka ne jau mēs, vadoties saskaņā ar saviem kritērijiem, nosakām, kas ir un kas nav mūsu tuvākais, bet, ka tas ir cilvēks, kurš atrodas smagā situācijā, kurš saskata, kas ir viņa tuvākais. Tuvākais ir tas, kurš izrāda žēlsirdību (sal. Lk 10, 37).

Pāvests uzsvēra, ka visa atslēgas vārds ir līdzjūtība. Būt spējīgiem just līdzi, būt žēlsirdīgiem – tas ir mūsu atslēgas vārs.

“Ja tu grūtībās nonākušam cilvēkam nejūti līdzi, ja tava sirds netiek aizkustināta, tad kaut kas nav kārtībā. Esi uzmanīgs! Būsim uzmanīgi! Nepadosimies egoistiskajai nejūtībai! Līdzjūtības spēja ir kristieša mēraukla. Ja tu ej pa ielu un redzi zemē nokritušu bezpajumtnieku, un paej tam garām vai padomā, ka viņš ir piedzēries, tad padomā, vai tava sirds nav nocietināta, vai tā nav pārvērtusies par ledus gabalu.”

Noslēgumā Francisks uzsvēra, ka žēlsirdība pret otru cilvēku, kurš ir nonācis grūtībās, kuram ir vajadzīga palīdzība, ir īstā mīlestības seja. To mums māca šī līdzība. Tieši tā mēs varam kļūt par patiesiem Jēzus mācekļiem un atklāt citiem Tēva vaigu. "Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs" (Lk 6, 36). Un Dievs, mūsu Tēvs, ir žēlsirdīgs, tāpēc ka Viņš ir līdzjūtīgs. Viņš spēj mums just līdzi, tuvoties mums, kad mums sāp, kad mēs grēkojam, kad krītam netikumos. Viņš mums tuvojas, lai cik mēs būtu nožēlojami.

"Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums to saprast un aizvien labāk izdzīvot šo nesaraujamo saiti, kāda pastāv starp mīlestību uz Dievu, mūsu Tēvu, un konkrēto un nesavtīgo mīlestību pret mūsu brāļiem, un lai dod mums žēlastību būt līdzjūtīgiem un kļūt aizvien līdzjūtīgākiem", vēlēja Svētais tēvs.

14 jūlijs 2019, 12:42