Cerca

Vatican News
Vasarsvētku Euharistijas svinības Svētā Pētera laukumā Vasarsvētku Euharistijas svinības Svētā Pētera laukumā  (Vatican Media)

Svētais Gars – harmonijas avots

Svētdienas, 9. jūnija, priekšpusdienā pāvests Svētā Pētera laukumā vadīja Vasarsvētku Euharistijas svinībās. Homīlijā viņš pievērsās Svētā Gara spēkam, uzsverot, ka Viņš ir harmonijas avots.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Svētā Gara spēks vispirms izpaudās Kristus mācekļu dzīvē. Pēc 50 nedrošībā pavadītām dienām atnāk Svētais Gars un viņu bažas pazūd. Kopš šī brīža apustuļi vairs nebaidās, viņi drosmīgi stājas savu vajātāju priekšā un nebaidās pat mirt. Viņi tiek atjaunoti. Šajā kontekstā Francisks atgādināja, ka Svētais Gars visu dara jaunu. Apustuļi atdzimst. “Svētais Gars ir viskonkrētākā un mums vistuvākā persona, kas izmaina mūsu dzīvi”, sacīja pāvests. Kā tas notiek?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pāvests pievērsās apustuļiem, paskaidrojot, ka Svētais Gars neatviegloja viņu dzīvi un neveica skaļus brīnumus. Viņš ienesa šo vīru dzīvē harmoniju, kuras viņiem pietrūka. Viņš tos piepildīja ar savu harmoniju. Mācekļu sirdij bija vajadzīgas izmaiņas, bet nepietiek tikai saskatīt, ka Augšāmcēlušais Jēzus ir dzīvs, ja mēs nedzīvojam kā augšāmcēlušies cilvēki – brīdināja Francisks. Gars ir tas, kurš mūs iekšēji ceļ augšā. Pateicoties Garam, mūsos iemājo Jēzus. Tāpēc Kristus, satiekot savējos, atkārto "Miers jums" (Jņ 20, 19.21) un dod viņiem savu Garu.

Miera iegūšana būs atkarīga nevis no ārējo problēmu atrisināšanas, bet no Svētā Gara saņemšanas – uzsvēra pāvests. Dievs neatbrīvo mācekļus no spaidiem un vajāšanām. Viņš nepasargā mūs no problēmām, bet, atrodoties pašā problēmu virpulī, dāvā savu mieru.

Saņemot šo mieru, sirds līdzinās jūrai, kas dziļumos vienmēr ir mierīga, neraugoties uz to, ka virspusē trako viļņi. Šī harmonija ir tik dziļa, ka pat vajāšanas var pārvērsties par svētlaimi. Cik gan bieži mēs, turpretī, paliekam virspusē! Tā vietā, lai meklētu Garu, mēs mēģinām bēgt. Mēs domājam, ka viss būs labāk tad, kad likstas būs garām, kad vairs neredzēšu to un to cilvēku, kad uzlabosies tā vai tā situācija. Taču tas nozīmē mitināties virspusē. Viena problēma būs garām, radīsies cita un nemiers atgriezīsies atkal.

Pāvests paskaidroja, ka mēs atradīsim iekšējo mieru ne jau tad, kad attālināsimies no tā, kurš domā citādāk, bet tad, kad risināsim un atrisināsim konkrētā brīža problēmas. Visa pamatā ir Jēzus miers, Svētā Gara harmonija – viņš piebilda. Šķiet, ka šodien harmonija ir nostumta kaut kur pie malas.

Saraustīti uz visām pusēm, mēs, liekas, tūlīt "uzsprāgsim". Mēs dzīvojam "vienos nervos" un uz visu reaģējam negatīvi. Bez tam, mēs meklējam ātru risinājumu, mēs dzeram vienu tableti pēc otras, lai varētu iet uz priekšu, mēs tiecamies gūt aizvien jaunas emocijas, lai justos dzīvi.

Taču mums visvairāk ir vajadzīgs Svētais Gars, kurš ikdienas trakumā palīdz visu sakārtot, kurš ir "miers nemierā, paļāvība mazdūšībā, prieks skumjās, jaunība vecumā, drosme pārbaudījumos". Šai sakarā pāvests norādīja, ka kristietība bez Gara ir morāle bez prieka.

Svētais Gars ir ne tikai mūsu iekšējās harmonijas avots, bet Viņš atnes harmoniju arī starp cilvēkiem. Viņš panāk vienotību dažādībā. Pāvests uzsvēra, ka Svētais Gars ir tas, kurš atjauno Baznīcu.

10 jūnijs 2019, 10:38