Cerca

Vatican News
Dievkalpojums Šumuleučukas sanktuārija laukumā Dievkalpojums Šumuleučukas sanktuārija laukumā  (Vatican Media)

Pāvests vada dievkalpojumu Šumuleučukas sanktuārijā

Dievkalpojums Šumuleučukas mariāniskajā sanktuārijā, Caritas vadītā centra apmeklējums, tikšanās ar jauniešiem un ģimenēm - tie ir pāvesta vizītes Rumanijā otrās dienas galvenie pasākumi.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Vizītes otrās dienas galvenais pasākums bija Svētā tēva vadītais dievkalpojums Šumuleučukas mariāniskajā sanktuārijā. 245 km tālo ceļu Francisks veica ar aviokompānijas Tarom lidmašīnu, kas nolaidās Bakeu lidostā. Šī pilsēta atrodas Rumānijas austrumos, Karpatu kalnu pakājē, starp Siretas un Bistricas upēm. Tā ir viena no senākajām Rumānijas pilsētām, kas pirmo reizi minēta 1408. gadā. No Bakeu Svētais tēvs ar helikopteru devās uz Mjerkurjačuku, Hargitas apgabalā. Lidojums ilga 35 minūtes. Pilsētā atrodas ne tikai slavena alusdarītava, bet arī seni un skaisti arhitektūras pieminekļi.

Mjerkurjačuka atrodas Alba Jūlijas arhidiecēzes teritorijā. 1932. gadā izveidoto arhidiecēzi vada arhibīskaps Georgijs Mikloss Jakubini. Alba Jūlijas arhidiecēzē dzīvo vairāk nekā 3,5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem nepilni 400 tūkstoši ir katoļi. Pastorālo aprūpi veic 323 priesteri. Mjerkurjačukas pilsētas lepnums ir Šumuleučukas mariāniskais sanktuārijs, kur pāvests sestdien vadīja dievkalpojumu. Tajā piedalījās gandrīz 100 tūkstoši svētceļnieku no visiem Rumānijas novadiem, kā arī no kaimiņvalstīm. Pat drēgnais laiks nemazināja viņu prieku par tikšanos ar Svēto tēvu.

«Šodien kopā ar jums, dārgie brāļi un māsas, esmu ieradies šajā mariāniskajā sanktuārijā, lai satiktos ar mūsu Māti un atzītu sevi par brāļiem. Sanktuāriji, kas ir Baznīcas - «lauku slimnīcas» - sava veida «sakramentālās» vietas, glabā uzticīgās tautas piemiņu. Tās ir gan svētku svinēšanas, gan asaru un lūgšanas vietas. Mēs nākam pie Mātes, lai viņa ar savu skatienu vadītu mūs pie Tā, kas ir «Ceļš, Patiesība un Dzīvība.»

Mēs esam svētceļnieki, teica pāvests. Viņš atgādināja, ka katru gadu sestdienā pirms Vasarsvētkiem ticīgie svētceļo uz Šumuleučuku, lai pateiktos par senču uzticību Dievam, stiprinātu ticību un pagodinātu Jaunavu Mariju. Svētceļojumā piedalās dažādu tautību un konfesiju kristieši. Laika gaitā tas ir kļuvis par dialoga, brālības un vienotības simbolu. Reizē tas ir aicinājums stiprināt savas ticības liecību, kas kļūst par dzīvi, un atjaunot dzīvi, kas kļūst par cerību. Svētceļojums palīdz apzināties, ka mēs kā tauta nākam uz savām mājām. Tā ir tauta, kuras bagātība ir tūkstošiem seju, kultūru, valodu un tradīciju. Svētā un uzticīgā Dieva tauta kopā ar Mariju iet un izdzied Kunga žēlsirdību.

Ja Galilejas Kānā Marija lūdza Jēzu veikt savu pirmo brīnumu, tad katrā sanktuārijā viņa ir nomodā un lūdz katru no mums neļaut balsīm un brūcēm, kas veicina šķelšanos, nozagt cerību un vājināt brālības garu. Mēs nevaram ne aizmirst, ne noliegt pagātnes sarežģītos un skumjos notikumus, bet tie nevar būt šķērslis vai arguments, lai atteiktos veidot labāku nākotni, uzsvēra pāvests.

Turpinot sprediķi, Francisks uzsvēra, ka svētceļot nozīmē apzināties, ka esam aicināti iet kopā, lūdzot Kungu, lai senās un šodienas kļūdas un aizvainojumus pārveido par jaunām vienotības iespējām. «Svētceļojums ir aicinājums atklāt un tālāk nodot brālības garu, nebaidoties dzīvot kopā, sajaukties, satikties, sadoties rokās, atbalstīties citam pret citu, piedalīties šajā nedaudz haotiskajā ļaužu straumē, kas var pārvērsties patiesā brālības pieredzē, vienotā karavānā, dievbījīgā svētceļojumā, lai veidotu vēsturi», teica Svētais tēvs, atsaucoties uz apustulisko pamudinājumu Evaņģēlija prieks. Svētceļot nozīmē ticēt Kungam, kas nāk un dzīvo mūsu vidū, atbalstot solidaritāti, brālību, ilgas pēc labā, pēc patiesības un taisnīguma. Reizē tas ir arī aicinājums palīdzēt tiem, kuri vakar palika aizmugurē, kļūt par varoņiem rītdien, un šodienas varoņiem nepalikt aizmugurē. Lai veidotu nākotni ir vajadzīga degsme. Tāpēc mēs esam šeit, lai kopā lūgtu Māti iemācīt mūs veidot nākotni, piebilda Francisks.

Pēc Svētās Mises pāvests devās uz Jakaba Antala Haza vārdā nosaukto centru, kas atrodas trīs kilometrus no pilsētas centra. 2016. gadā iesvētīto centru vada Alba Jūlijas arhidiēcezes Caritas organizācija. Tajā tiek rīkotas starptautiskās konferences un dažādi kultūras pasākumi. Bīskaps Jakabs Antals Haza arhidiecēzi vadīja no 1980. līdz 1990. gadam. Savas dzīves 13 gadus viņš pavadīja cietumos un smaga darba nometnēs. Mūžībā aizgāja 1993. gadā.

Pāvests tikās ar centra direktoru un viņa līdzstrādniekiem. Vienā no zālēm bija klāts pusdienu galds. Francisks centra vadītājam uzdāvināja Vissvētās Jēzus Sirds svētbildi.

01 jūnijs 2019, 11:58