Meklēt

Vatican News
Rumāņu bīskapu beatifikācijas svinības Blažā Rumāņu bīskapu beatifikācijas svinības Blažā  (Vatican Media)

Pāvests pasludina 7 rumāņu bīskapus par svētīgiem

Pāvesta Franciska vizītes Rumanijā pēdējās dienas galvenie pasākumi bija septiņu grieķu katoļu bīskapu beatifikācijas svinības un tikšanās ar romu tautības kopienu.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Svētdienas rītā Francisks, atvadījies no apustuliskās nunciatūras darbiniekiem, ieradās Bukarestes lidostā, lai turpinātu ceļojumu pa Rumāniju. Pēc aptuveni 40 minūšu ilga lidojuma aviokompānijas Tarom lidmašīna nolaidās Sibiu lidostā, kur Svētais tēvs pārsēdās automašīnā, lai turpinātu ceļu uz Blažu – Transilvānijas apgabala pilsētu. Tajā dzīvo vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Blaža ir rumāņu katoļu garīgais centrs. 1795. gadā tur iztulkota pirmā Bībele rumāņu valodā. 2000. gadā tā saukto «Blažas Bībeli» atkārtoti izdeva Vatikāna izdevniecība.

Pāvestu sagaidīja kardināls Lusians Murešans, Blažas pilsētas un rajona valdības pārstāvji. Panorāmas automašīnā Francisks devās uz Brīvības laukumu. Tur 1848. gada 15. maijā sapulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, pieprasot atzīt tiesības uz brīvību un valsts neatkarību. Laukums ir ne tikai nacionālās, bet arī garīgās brīvības simbols. Šajā vietā pāvests vadīja dievkalpojumu un pasludināja par svētīgiem septiņus grieķu katoļu bīskapus, komunistiskā režīma upurus.

Sprediķī pāvests skaidroja Jāņa evaņģēlija fragmentu par akla cilvēka izdziedināšanu. «Mācītāj, kas ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki, ka tas neredzīgs piedzimis?» – jautāja mācekļi. Pēc apstiprinājuma, ka šī cilvēka aklums nav grēka sekas, Jēzus sajauca zemes putekļus ar savām siekalām, to uzlika uz neredzīgā acīm, un lika tam nomazgāties Siloe dīķī. Viņš aizgāja, nomazgājās un atnāca redzīgs. Interesanti, ka evaņģēlija autors stāsta ne tik daudz par aklā izdziedināšanas brīnumu, cik par tā izraisīto diskusiju. Liekas, ka šī cilvēka dzīve, īpaši viņa izdziedināšana, ir banāla, anegdotiska, tā ir kļuvusi par diskusiju un sakaitinātības cēloni. Izdziedināto cilvēku vispirms pratina pārsteigtais pūlis, pēc tam Rakstu zinātāji, kuri nopratināja arī viņa vecākus. Pāvests uzsvēra, ka šis stāsts parāda cik grūti ir saprast Jēzus darbību un prioritātes. Viņš noliek centrā to, kas atrodas perifērijās. Farizeji pirmajā vietā liek sabatu, nevis Tēva mīlestību, kurš vēlas atpestīt visus cilvēkus. Evaņģēlijā aprakstītajam cilvēkam nācās ciest ne tikai savu, bet arī apkārtējo ļaužu aklumu. To rada naidīgums un pretestība, kas iemājo mūsu sirdīs, kad centrā liekam nevis cilvēku, bet personīgās intereses, uzvedības priekšrakstus, teroriju, abstrakciju un ideoloģijas. Kristus loģika ir pavisam cita. Viņš meklē un iet pretī katram cilvēkam.

Sprediķa turpinājumā pāvests uzsvēra, ka šī zeme pazīst ciešanu rūgtumu, ideoloģiju un režīma smagumu. Francisks pauda prieku par iespēju svētīgo sarakstam pievienot septiņu grieķu katoļu bīskapu vārdus. Jaunie svētīgie saglabāja ticību un mīlestību pret savu tautu. Viņi drošsirdīgi pieņēma ciešanas un vajāšanas, lai paliktu uzticīgi Dievam un Baznīcai. Šie gani, ticības mocekļi, rumāņu tautai atstāja dārgu mantojumu, kuru var izteikt divos vārdos – brīvība un žēlsirdība.

Francisks norādīja, ka dievkalpojums notiek brīvības laukumā. Šī vieta ir tautas vienotības simbols. Rumānijas vēstures tumšajos laikos katoļu kopienas bija pakļautas smagiem pārbaudījumiem. Visi latīņu un grieķu katoļu rita bīskapi un daudzi ticīgie cieta vajāšanas, sacīja pāvests. Runājot par jauno svētīgo garīgā mantojuma otro aspektu – žēlsirdību, Svētais tēvs citēja cietumā nomocītā bīskapa Jūlija Hossu teiktos vārdus: «Dievs mūs ieveda ciešanu tumsā, lai mēs dāvātu piedošanu un lūgtos par visu cilvēku atgriešanos.» Šie vārdi liecina par mīlestību pret ienaidniekiem.

Francisks atzina, ka šodien izplatās jaunas ideoloģijas, kuras smalkā veidā cenšas izraut tautas kultūras un reliģijas saknes. Tās ir kolonizācijas ideoloģijas, kas noniecina vērtības, dzīvību, laulības un ģimenes dzīvi. Tās ir balsis, kuras, sējot bailes un šķelšanos, mudina novākt un aprakt visdārgāko mantojumu, kāds pieder katrai tautai. Pāvests minēja 1568. gadā izdoto Turdas ediktu, kas nosodīja visa veida radikālismu, pirmo reizi Eiropā izplatot reliģiskās iecietības aktu. Pāvests aicināja nest Evaņģēlija gaismu mūsdienu sabiedrībā, apkarot jaunās ideoloģijas, būt par brīvības un žēlsirdības lieciniekiem, veicināt dialogu, brālību un solidaritāti.

Pāvests vada dievkalpojumu Blažā
02 jūnijs 2019, 12:01