Cerca

Vatican News
2019.06.29 Angelus (Vatican Media)

Mēs esam dažādi, bet brālīgums mūs bagātina

Pēc Svētās Mises pāvests kopā ar klātesošajiem skaitīja lūgšanu “Kunga eņģelis”. Uzrunā pirms tās viņš atzīmēja, ka svētie Pēteris un Pāvils, kuru svētkus šodien svinam, dažreiz tiek attēloti, balstot Baznīcas celtni. Tas atgādina arī par šodien Evaņģēlijā dzirdētajiem vārdiem: “Tu esi Pēteris un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu” (Mt 16,18).

Inese Šteinerte - Vatikāns

Tā ir pirmā reize, kad Jēzus izrunā vārdu “Baznīca”. Pāvests vēlējās vairāk pakavēties pie piederības vārda “mana Baznīca”. Kristus mīl savu Baznīcu, mīl mūs. Baznīcu Viņš mīl kā savu Līgavu. Svētais tēvs teica, ka Kristum mēs neesam ticīgo grupa, vai reliģiska organizācija. Viņam mēs esam Līgava. Viņš uz to raugās ar maigumu, mīl to ar absolūtu uzticību, neraugoties uz mūsu kļūdām un nodevību. Tāpat kā tai dienā Pēterim, Viņš mums visiem saka: “Mana Baznīca, jūs esat mana Baznīca”.

Pāvests aicināja arī mūs atkārtot “mana Baznīca”, un teikt to ar visus aptverošu mīlestību, mācīties, ka būt kopā ar citiem ir skaisti, ka Jēzus vēlas, lai mēs būtu vienoti un atvērti. Baznīca nav “mana” tāpēc, ka tā atbild uz manu “es”, uz manām iegribām, bet gan tāpēc, lai es uz to izlietu savu mīlestību. Tā ir mana tāpēc, ka par mani rūpējas, un lai arī es, tāpat kā apustuļi pieminētajā ikonā to balstītu. Lai balstītu to ar brālīgu mīlestību!

Citā ikonā svētie Pēteris un Pāvils ir attēloti viens otru apskaujot. Savā starpā viņi bija tik atšķirīgi, viens zvejnieks, otrs farizejs. Viņu vidū netrūka kontrastējošu uzskatu un karstu debašu (sal Gal 2,11). Taču, tas, kas viņus vienoja, bija daudz, daudz lielāks. Jēzus bija abu Kungs, kopā tie teica “mans Kungs” Tam, kurš teica “mana Baznīca”. Šie abi brāļi ticībā aicina mūs atklāt prieku, ka esam brāļi un māsas Baznīcā. Pāvests izteica vēlēšanos, ka šais svētkos, kas vieno divus apustuļus, būtu skaisti, ja arī katrs no mums teiktu: “Paldies, Kungs, par to cilvēku, kurš ir citāds nekā es. Viņš ir dāvana manai Baznīcai.”

Mēs esam dažādi, bet brālīgums mūs bagātina. Mums nāks par labu, ja novērtēsim citu kvalitātes, atzīsim citu dāvanas bez ļaunuma un skaudības. Francisks teica, ka skaudība izraisa rūgtumu, tā ir sirds etiķis. “Skaudīgajiem ir saskābis skatiens,” teica pāvests. Viņš atzina, ka satiekot skaudīgo, rodas vēlēšanās pajautāt, ko viņš dzēris brokastīs – vai kafiju ar pienu, vai etiķi. Skaudība padara dzīvi rūgtu. Savukārt, cik skaisti ir apzināties, ka mēs savstarpēji cits citam piederam, jo mums ir viena ticība, tā pati mīlestība, tā pati cerība, tas pats Kungs.

Evaņģēlija beigās Kungs saka Pēterim: “Gani manas avis!” (Jņ 21,17). Jēzus runā par mums un saka “manas avis” ar tikpat lielu maigumu, kā “mana Baznīca”. Caur apustuļu aizbildniecību pāvests aicināja lūgt žēlastību Baznīcai, lūgt acis, ar kurām varam saskatīt tajā brāļus un māsas, sirdi, kas spēj pieņemt citus ar maigo mīlestību, ar kādu mūs mīl Jēzus. Pāvests aicināja lūgt arī spēku lūgties par tiem, kuri nedomā tā kā mēs, lūgties un mīlēt viņus, nevis aprunāt. Svētais tēvs novēlēja, lai Dievmāte, kura nesa saticību apustuļu starpā, mūs sargā kā brāļus un māsas Baznīcā.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” sekoja pāvesta sveicieni Romas iedzīvotājiem, kuriem svētie Pēteris un Pāvils ir debesīgie aizbildņi, delegācijai no Konstantinopoles un ekumeniskajam patriarham Bartolomejam I, kurš pats šoreiz nebija klāt, jaunajiem arhibīskapiem-metropolītiem un daudzajiem svētceļniekiem no dažādām pasaules valstīm. 

29 jūnijs 2019, 17:39