Vienotība ir ierakstīta kristiešu gēnos

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Apustuļu darbos tiek izklāstīts Evaņģēlija "ceļojuma" apraksts – sacīja Francisks. Šis ceļojums iesākas ar Kristus Augšāmcelšanos, kas ir jaunas dzīves avots. Mācekļi to zina un, paklausīdami Kristus pavēlei, paliek kopā. Viņi ir kopā ar Mariju un vienojas neatlaidīgā lūgšanā, tādējādi sagatavojas, lai saņemtu spēku no augšienes – Dieva spēku, turklāt, ne jau pasīvā veidā, bet, nostiprinot savstarpējo komūniju.

Pāvests pastāstīja, ka šo pirmo kopienu sastādīja aptuveni 120 brāļi un māsas. Šajā skaitlī ietilpst skaitlis 12, kas ir nozīmīgs skaitlis Izraēļa tautai, jo tas simbolizē 12 Izraēļa ciltis, un ir nozīmīgs arī Baznīcai, jo Jēzus izvēlējās 12 apustuļus. Taču tagad, pēc sāpīgajiem Kristus ciešanu notikumiem, ir palikuši tikai 11 apustuļi. Viens no viņiem – Jūdass, sirdsapziņas pārmetumu sagrauzts, atņēma sev dzīvību.

Francisks skaidroja, ka viņš jau pirms tam norobežojās no Kunga un pārējiem apustuļiem, mēģināja staigāt savus ceļus, pieķērās naudai un pat izmantoja nabagus. Jūdass sāka aizmirst, kas ir nesavtība un sevis atdeve. Viņš ļāva sevi aplipināt ar augstprātības vīrusu, kas pārņēma viņa sirdi un prātu. Viņš pievienojās Jēzus nodevēju grupai. Viņš bija saņēmis no Jēzus lielu žēlastību, tikai ieskaitīts Kunga vistuvāko draugu pulkā. Kungs gribēja, lai viņš ņem dalību Viņa kalpojumā, bet kādā brīdī viņš izdomāja, ka pats var "glābt" savu dzīvību, taču galu galā to pazaudēja. Jūdass izbeidza ar visu sirdi piederēt Jēzum un izslēdza sevi no sadraudzības ar Viņu un Viņa mācekļiem.

Ja Jūdass dzīvības vietā izvēlējās nāvi un sekoja neprātīgo paraugam, kuri iet tumsas un pazušanas ceļu, vienpadsmit apustuļi izvēlējās dzīvību un svētību, un atbildīgi centās, lai tā plūstu tālāk un tiktu nodota no paaudzes uz paaudzi, no Izraēļa tautas Baznīcai.

Apustuļu darbi atklāj, ka Jūdasa vieta nevar palikt tukša un Evaņģēlija sludināšanas pienākums tiek nodots citam – Matejam, kurš sekoja Jēzum jau no paša sākuma. Apustuļu kopienai atkal ir jāsastāv no 12 apustuļiem. Pāvests norādīja, ka tādā veidā tiek ieviests paradums pieņemt lēmumu visai kopienai jeb "kopīgi izšķirties", kas nozīmē uzlūkot īstenību ar Dieva skatienu vienotības un komūnijas labā. Pēc kopīgas lūgšanas loze krita Matejam un viņš tika pievienots apustuļu pulkam. Divpadsmit apustuļu kopiena atkal ir atjaunota.

Francisks uzsvēra, ka tā ir zīme, cik ļoti apustuļiem rūp vienotība. Tā ir pirmā liecība, ko tie sniedz pasaulei. Pateicoties vienotībai, tiek pārvarētas šķelšanās un noslēgšanās sevī. Ne velti, Jēzus sacīja: "No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā" (Jņ 13, 35).

Svētais tēvs piebilda, ka apustuļi, izvēlēdamies dzīvot vienotībā kā brāļi, liecina par Kungu Jēzu, kurš tagad jaunā veidā mājo savas tautas vidū. Tieši šī brālīgā vienotība ir vienīgā vide, kurā ir iespējama sevis dāvāšana.

Uzrunājot poļu svētceļniekus, pāvests šoreiz pievērsās dzīvības vērtībai. Viņš kārtējo reizi uzsvēra, ka cilvēka dzīvību pienākas aizstāvēt no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei. To nedrīkst iznīcināt un pakļaut izmēģinājumiem. Par to ir jārūpējas jau no mātes klēpja. Dzīvība ir svēta tāpēc, ka tā ir Dieva dāvana – atgādināja Francisks. Viņš aicināja arī lūgties par to, lai dzīvība vienmēr tiktu respektēta un mēs būtu, sevišķi ģimenē, evaņģēlisko vērtību liecinieki. Minētais aicinājums no pāvesta mutes izskanēja sakarā ar to, ka svētdien Polijā tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai iestātos par dzīvību.