Cerca

Vatican News
Bērni bēgļu gaitās Bērni bēgļu gaitās 

Pāvests: migranti mums palīdz lasīt "laika zīmes"

Pirmdien, 27. maijā, Vatikānā notika pāvesta vēstījuma Vispasaules migrantu un bēgļu dienai, kas tiks atzīmēta 29. septembrī, prezentācija. Dokumenta temats: "Runa nav tikai par migrantiem". Tajā Francisks skaidro, ka runa ir arī par mums un mūsu bailēm. Interesējoties par migrantiem, mēs interesējamies arī par sevi. Rūpējoties par viņiem, attīstāmies arī mēs visi. Ieklausoties viņos, uzpeld ārpusē arī tas, ko turējām sevī dziļi apslēptu un līdz šim nepamanījām.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vēstījuma sākumā Svētais tēvs norāda, ka šodien ekonomiski attīstītākajās zemēs pret migrantiem un bēgļiem pastāvošie aizspriedumi un negatīvā attieksme ir "trauksmes zvans", kas brīdina par sabiedrības morālo lejupslīdi. Jo labvēlīgāku augsni radām "atkritumu kultūrai", jo lielāka ir šī lejupslīde. Saskaņā ar šodien dominējošo mentalitāti, ikviens indivīds, kas neatbilst fiziskās, psihiskās un sociālās kvalitātes standartiem, var tikt pakļauts marģinalizācijai un izslēgšanai.

“Tāpēc migrantu un bēgļu klātbūtne mūsu vidū šodien kļūst par aicinājumu atgūt dažas būtiskas mūsu kristīgās eksistences un cilvēcības dimensijas – uzsver Francisks. Lūk, tāpēc "runa nav tikai par migrantiem".”

"Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!" lasām Mateja evaņģēlijā, ko vēstījumā citē pāvests (Mt 14, 27). Viņš norāda, ka runa nav tikai par migrantiem, runa ir arī par mūsu bailēm. Mūsdienās notiekošo nelietību dēļ, pieaug mūsu bailes pret citiem – pret svešiniekiem, atstumtajiem un, jo īpaši, pret migrantiem un bēgļiem, kuri klauvē pie mūsu durvīm, meklējot glābiņu, drošību un labāku nākotni. Šīs bailes, protams, ir pamatotas – arī tādēļ, ka neesam tam gatavi. Problēma ir nevis šaubas un bailes, bet tas, ka šīs bailes ietekmē mūsu domāšanu un rīcību, un mēs kļūstam netoleranti, noslēdzamies sevī un varbūt pat, pašiem to neapzinoties, nonākam līdz rasismam. Bailes atņem mums vēlēšanos un spēju satikties ar otru cilvēku, kas ir citādāks nekā mēs, un atņem mums iespēju satikties ar pašu Kungu.

Vēstījuma turpinājumā pāvests skaidro, ka runa ir ne tikai par migrantiem, bet vēl arī par tuvākmīlestību, par mūsu cilvēciskumu, par to, lai neviens netiktu atstumts un izslēgts, par pirmās vietas ierādīšanu pēdējiem, par visu personu un visiem cilvēkiem, par Dieva un cilvēka "pilsētas" veidošanu. Svētais tēvs atgādina, ka žēlsirdības darbi ir mūsu ticības mēraukla. Jēzus aicina mūs būt līdzjūtīgiem, tas ir, saskatīt otra ciešanas un tūlīt attiecīgi rīkoties, lai tās atvieglotu. Francisks arī atgādina, ka ieroču tirdzniecības, bruņoto konfliktu un dažādu netaisnību sekas visvairāk izjūt tieši vistrūcīgākie un visvājākie cilvēki, un mudina neaizmirst par visu cilvēku integrālo attīstību. Pretējā gadījumā, bagātie kļūst vēl bagātāki, bet nabagi vēl nabadzīgāki.

Kristus mums prasa, lai nesekojam pasaulīgajai loģikai – turpina pāvests. Saskaņā ar pasaulīgo loģiku, svarīgas ir tikai manas personīgās vai kādas atsevišķas grupas intereses. Turpretī kristieša īstajam moto vajadzētu būt šādam: "Pirmā vieta pēdējiem!" Jēzus atnāca, lai visiem būtu dzīvība pārpilnībā. Katras politiskās darbības, katras programmas un katras pastorālās darbības centrā vienmēr ir jābūt personai ar visām tās dimensijām, ieskaitot garīgo dimensiju – uzsver Francisks. Un tas attiecas uz visiem cilvēkiem. Attīstību nevar reducēt tikai uz ekonomisko dimensiju. Lai varētu runāt par autentisku attīstību, tai ir jābūt integrālai, tas ir vērstai uz katra cilvēka un visa cilvēka attīstību. Lai veidotu taisnīgāku un demokrātiskāku sabiedrību, brālīgāku un atvērtāku pasauli, mums ir jāsaskata migrantā un bēglī nevis problēma, bet brālis un māsa, ko ir jāpieņem, jāciena un jāmīl – lasām dokumentā.

Vēstījuma Vispasaules migrantu un bēgļu dienā noslēgumā pāvests atgādina četrus atslēgas vārdus – pieņemšana, aizstāvēšana, veicināšana un integrēšana. Tajos meklējama atbilde mūsdienu migrācijas izaicinājumam. Turklāt šie vārdi neattiecas tikai uz migrantiem un bēgļiem. Tajos ir izteikta Baznīcas misija pie visiem, kuri atrodas "eksistences perifērijās". Ja tos ņemsim vērā, tad veidosim Dieva un cilvēka "pilsētu", veicināsim visu personu integrālo attīstību un palīdzēsim arī visai pasaulei tuvoties ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Tātad runa nav tikai par migrantiem, runa ir par mums visiem, par visas cilvēces tagadni un nākotni. Migranti, īpaši trauslākās personas, palīdz mums lasīt "laika zīmes" – raksta Francisks. Ar viņu starpniecību Kungs mūs aicina uz atgriešanos. Viņš mūs aicina atbrīvoties no izslēgšanas mentalitātes, no vienaldzības un no atkritumu kultūras. Caur viņiem Kungs mūs aicina sākt no jauna dzīvot patiesi kristīgi un, atbilstoši savam aicinājumam, veidot pasauli, kas aizvien vairāk atbilstu Dieva plānam.

27 maijs 2019, 13:57