Meklēt

2019.02.06 Papa Aereo 2019.02.06 Papa Aereo 

Respektēt tā vietā, lai apvainotu! Preses konference lidmašīnā

Kā jau ierasts, katra apustuliskā ceļojuma beigās, lidmašīnā, kurā pāvests atgriežas Romā, notiek preses konference. Tāpat tas bija arī šoreiz, lidojot no Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Sarunājoties ar žurnālistiem, pāvests atzinās, ka viņu ir aizkustinājis maigums, ar kādu Mātes Terēzes kongregācijas māsas kalpo nabadzīgajiem, it kā viņi būtu pats Jēzus. Pāvestu iespaidojusi arī saruna ar patriarhu Neofitu, kuru viņš nosauca par “Dieva cilvēku”. Savukārt, attiecībā uz kardināla Stepinaca kanonizāciju, “svarīga ir patiesība” – viņš teica. Runājot par sieviešu diakonāta komisijas darbu, pāvests ir pārliecināts, ka šis darbs vēl ir ilgs. Svētais tēvs pastāstīja arī, ka spēks, ko rod šais ceļojumos, ir “Kunga dāvana”.

Atskatoties uz Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas apmeklējumu, Francisks atzīmēja, ka tās ir divas pilnīgi atšķirīgas nācijas. Bulgārija ir nācija ar gadu tūkstošiem senu tradīciju. Arī  Maķedonija ir zeme ļoti senu vēsturi, taču nekā valsts, bet kā tauta. Tikai pavisam nesen, pēc smagiem cīniņiem, ir izdevies izveidot savu nāciju. Pāvests uzsvēra, ka kristietība Rietumos ienāca, pateicoties kādam maķedonietim, kurš sapnī aicināja Pāvilu nākt uz Maķedoniju un palīdzēt (sal. Apd 16:9). Apustulis, kurš pirms tam gribēja doties uz Āziju, paklausīja. Arī Bulgārijai, kā nācijai, ir nācies daudz cīnīties. Pāvests atgādināja, ka 1877. gadā krita ap 200 tūkstoši krievu zaldātu, lai atgūtu Bulgārijas neatkarību no osmaņu okupācijas.  

Abās šais zemēs – Bulgārijā un Ziemeļmaķedonijā, ir pareizticīgo, katoļu un musulmaņu kopienas. Abās ir liels pareizticīgo skaits, mazāk ir musulmaņu, bet pavisam maz katoļu. Taču pozitīvais, ko pāvests ir saskatījis šais zemēs, ir labās attiecības starp dažādu reliģiju un konfesiju paudējiem. Ziemeļmaķedonijā ļoti iepriecinājis valsts prezidenta teiktais: “Šeit nav reliģiskās tolerances, bet ir reliģiju respekts”. “Mūsdienu pasaulē, kurā trūkst cilvēktiesību respekta, respekta pret bērniem, pret veciem ļaudīm, zeme, kas atšķiras ar respektu, man sagādāja lielu gandarījumu,” teica pāvests.

Bulgārijas televīzijas pārstāvis jautāja pāvestam, kas dod spēku viņa miesai un garam. “Vispirms vēlos teikt, ka es neeju pie burvēm. Tā ir Dieva dāvana,” sacīja Francisks. “Kad atrodos kādā zemē,” viņš turpināja, “aizmirstu visu (nogurumu), taču ne tāpēc, ka tā vēlos. Man tiek palīdzēts aizmirst. Es savos ceļojumos nenogurstu. Nogurstu vēlāk. Ticu, ka Kungs dod man spēku. Es lūdzu, lai paliktu Viņam uzticīgs, kalpotu Viņam, lai šie ceļojumi man nekļūtu par tūrismu. Galu galā es tur nekādu lielo darbu nedaru!”

Lidojuma laikā žurnālists no laikraksta “Vecernij List” atzīmēja, ka daži Pareizticīgo Baznīcas pārstāvji negrib, lai par svētu tiktu pasludināts kardināls Stepinacs. Atbildot, pāvests vispirms nosauca virkni Pareizticīgo Baznīcas vadītāju, kurus uzskata par “Dieva cilvēkiem”. To skaitā, kā jau teikts iepriekš, patriarhu Neofitu, tad Eliju II, Bartolomeju, kā arī Kirilu – Krievijas Pareizticīgo Baznīcas vadītāju. Tai pašā laikā Francisks atzina, ka mums katram ir trūkumi, tai skaitā arī patriarhiem – viens varbūt ir pārāk politisks, citam piemīt kas cits. Kas attiecas uz kardināla Stepinaca kanonizāciju, pāvests apgalvoja, ka viņš bija tikumīgs vīrs, tāpēc Baznīca viņu ir pasludinājusi par svētīgu. Gatavojoties kanonizācijai, notiek sadarbība ar Serbijas patriarhu Ireneju. Kopā ir izveidota vēstures komisija – gan pāvestam, gan patriarham interesē patiesība, interesē nekļūdīties. Šobrīd notiek pētniecība, lai noskaidrotu patiesību. “Man no patiesības nav bail,” teica pāvests, “man ir bail no Dieva tiesas”.

Pēc dažām dienām pāvests tiksies ar Starptautisko ģenerālmāšu apvienību. Amerikāņu laikraksta “National Catholic Reporter” korespondents pāvestam jautāja, vai viņš jau ir pieņēmis kādu lēmumu attiecībā uz sieviešu diakonātu. Francisks atgādināja, ka jau divus gadus darbojas komisija, kura, neraugoties uz daudziem atšķirīgiem ieskatiem, ir spējusi sasniegt zināmu vienprātību. Jau iepriekš Baznīcā ir bijušas sievietes diakoneses. Jautājums slēpjas tajā, vai viņu ordinācija ir bijusi sakramentāla, vai nē. Viņas savulaik palīdzēja, piemēram, kristību liturģijā. Kad tika kristīta kāda sieviete, viņas palīdzēja to iegremdēt. Kāds sens dokuments liecina, ka diakoneses tika sauktas palīgā, kad notika laulāto strīdi un draudēja izjukt laulība. Kautiņu gadījumā diakoneses tika aicinātas pārliecināties, vai uz sievas miesas nav zilumi, kas liecina par to, ka vīrs viņu sit. Nav zināms, vai diakonešu ordinācijai ir bijusi tāda pati forma un mērķis, kas diakonu vīriešu ordinācijai. Šobrīd tas tiek pētīts, taču pagaidām rezultāti nav sasniegti. Pie tam, interesants ir fakts, ka diakoneses ir darbojušās tikai vienā ģeogrāfiskā punktā, īpaši Sīrijā.

Preses konferences noslēgumā pāvests pastāstīja, ka ceļojuma laikā viņu ir aizkustinājušas divas spēcīgas pieredzes. Viena no tām – tikšanās ar nabadzīgajiem pie Mātei Terēzei veltītā memoriāla. Māsas, kas par nabadzīgajiem rūpējās, tos aprūpēja kā mātes aprūpē savus bērnus. “Šodien esam pieraduši cits citu apvainot,” teica pāvests. “Viens politiķis apvaino citu, arī ģimenēs mēdz būt apvainojumi.” Francisks sacīja, ka tas ir kā ierocis, kas vienmēr atrodas kabatā. To skaitā viņš minēja aprunāšanu, apmelošanu, neslavas celšanu.

Otra spēcīga pieredze gūta, administrējot Pirmo svēto Komūniju Bulgārijā. “Biju emociju pārņemts, jo atmiņas aizveda uz 1944. gada 8. oktobri, kad pats pieņēmu Pirmo svēto Komūniju,” pastāstīja pāvests. Viņš aicināja visu Baznīcu sargāt bērnus, jo “viņi vēl ir mazi, viņi ir apsolījums, viņiem ir jāaug lieliem”. “Jutu, ka šie 245 bērni ir Bulgārijas Baznīcas nākotne,” žurnālistiem teica Francisks.

08 maijs 2019, 17:52