Cerca

Vatican News
Pāvests skūpsta kājas Dienvidsudānas prezidentam Pāvests skūpsta kājas Dienvidsudānas prezidentam  (Vatican Media)

Pāvests lūdzas par mieru Dienvidsudānā

«Es nekad nepaguršu atkārtot, ka miers šodien ir iespējams», 11. aprīļa pēcpusdienā Svētās Martas namā, tiekoties ar Dienvidsudānas civilās un ekleziālās varas pārstāvjiem, teica pāvests Francisks.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Tā bija neparasta un emocionāla tikšanās. Svētais tēvs noskūpstīja kājas Dienvidsudānas prezidentam un trīs viceprezidentiem, pazemīgi lūdzot stiprināt mieru savā starpā un valstī.

Pāvests pateicās Kenterbērijas anglikāņu arhibīskapam Džastinam Velbijam – pasākuma idejas autoram, un bijušajam Skotijas prezbiteriāņu baznīcas vadītājam Džonam Halmersam. «Es kopā ar jums pateicos Dievam par to, ka mums ir devis iespēju divas dienas dzīvot Viņa svētās klātbūtnes gaismā, lūgties un saņemt Viņa mieru», sacīja Svētais tēvs.

Uzrunas gaitā Francisks norādīja, ka Jēzus, parādoties saviem «noskumušajiem un bailīgajiem» mācekļiem, sveicināja viņus ar vārdiem «Miers jums!» Un šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, esam aicināti apzināties, ka «miers» bija pirmā dāvana, kādu Jēzus pēc savām ciešanām, nāves un augšāmcelšanās dāvāja apustuļiem. «Lai šie vārdi no jauna atskan šajā namā, lai tie palīdz jums veicināt savas tautas labklājību un dāvāt tai jaunu cerību. Tāpēc no visas sirds saku: «Miers jums!»

Pāvests uzsvēra, ka Dieva priekšā mums būs jāatskaitās par savu kalpojumu, par savu ieguldījumu miera labā. Divu dienu tikšanās Vatikānā bija īpaša un savā ziņa unikāla. Runa nav par divpusēju vai diplomātisku tikšanos, kad pāvests tiekas ar valstu vadītājiem, ne arī par ekumenisku iniciatīvu, kad kopā sanāk dažādu reliģiju pārstāvji, bet par rekolekcijām, kas ir klusuma, pārdomu, lūgšanas un iekšējās sakopotības laiks, lai «sev un savai tautai nestu garīgus augļus», atgādināja pāvests.

Francisks uzsvēra, ka uz rekolekciju dalībnieku pleciem gulstas liela atbildība par Dienvidsudānas iedzīvotāju šodienu un rītdienu. «Neaizmirsīsim, ka mums, politiskajiem un reliģiskajiem līderiem, Dievs ir devis uzdevumu vadīt savu tautu un kopienu. Dievs paļāvās uz mums, un no mums pieprasīs vairāk. Viņš pieprasīs atskaitīties par savu kalpojumu miera un kopienas labā, par savu attieksmi pret nabagiem un atstumtajiem», sacīja pāvests.

Runājot par nabagiem, izsalkušajiem, tiem, kuri alkst pēc taisnīguma, kuri ir «mazi pasaules acīs, bet vērtīgi Dieva acīs», pāvests pakavējās pie Jēzus trīs skatieniem uz apustuli Pēteri. Pirmais no tiem bija tad, kad Jēzus aicināja Sīmani sekot Viņam, sakot, ka no šī brīža viņa vārds būs Pēteris – Klints, uz kura Viņš uzcels savu Baznīcu. Tas bija izvēles skatiens, kas rada entuziasmu un prieku veikt misiju. Otrais skatiens bija vērsts brīdī, kas Pēteris trīs reizes noliedza savu Mācītāju. Šis skatiens sasniedza mācekļa sirds dziļumus un mudināja atgriezties. Savukārt trešais skatiens bija vērsts pēc augšāmcelšanās, kad Galilejas ezera krastā Pēteris trīs reizes apliecināja savu mīlestību. Jēzus viņam no jauna uzticēja ganīt savu ganāmpulku, sacīja Svētais tēvs.

«Šis Dieva skatiens šodien īpašā veidā tiek vērsts arī uz mums un tas dāvā mums mieru. Tomēr tas ir arī jūsu tautas skatiens, kas izsaka dziļas ilgas pēc taisnīguma, izlīguma un miera», teica pāvests, apliecinot savu garīgo tuvību ar rekolekciju dalībniekiem un viņu līdzpilsoņiem, īpaši vājiem un slimiem, kuri cer sagaidīt «šīs vēsturiskās dienas» augļus. Svētais tēvs pieminēja tos, kuri zaudējuši savus tuviniekus un savas mājas, runāja par sašķeltajām ģimenēm, bērniem un veciem ļaudīm, par tiem, kuri cieš konfliktu un vardarbības dramatiskās sekas. Pāvests aicināja sadzirdēt nabadzīgo un izmisušo cilvēku saucienu

«Dārgie brāļi un māsas, es nekad nepaguršu atkārtot, ka miers ir iespējams», sacīja Francisks. Kristieši tic un zina, ka «miers ir iespējams, jo Kristus ir augšāmcēlies un uzvarējis ļaunumu ar labo, apsolot saviem mācekļiem, ka miers gūs virsroku pār lepnību, skopumu, varaskāri, egoistiskām interesēm, meliem. Tas viss rada saspīlējumu un noved līdz karam».

Francisks pateicās saviem viesiem par piedalīšanos rekolekcijās un vēlēja Dienvidsudānas tautai mieru un labklājību. Tikšanās noslēgumā pāvests nolasīja lūgšanu Dievam, kas ir Mīlestība. Tad pienāca pie katra no viņiem un, nometies ceļos, noskūpstīja tiem kājas, lūdzot saglabāt un stiprināt mieru. Rekolekcijās piedalījās Dienvidsudānas prezidents Salva Kīrs un valdības locekļi. Tās vadīja Gulu, Ugandā, arhibīskaps Džons Baptists Odama un Āfrikas un Madagaskaras konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienotās konferences prezidents jezuītu tēvs Orobators. Rekolekcijas organizētas, balstoties uz Vatikāna valsts sekretariāta un Kenterbērijas arhidiecēzes vienošanos palīdzēt atrast ceļu uz izlīgumu un mieru starp naidīgi noskaņotajām pusēm. Rekolekciju dalībnieki saņēma pavesta Franciska un arhibīskapa Džastina Velbija parakstīto Bībeli un vēstuli, kurai dots nosaukums Meklēt to, kas vieno. Pārvarēt to, kas šķeļ.

 

12 aprīlis 2019, 11:41