Francisks mudina frizierus veikt savu darbu kristīgi
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot klātesošos, Francisks norādīja, ka viņu svētceļojums uz Romu pie apustuļu Pētera un Pāvila kapiem ir svarīga kristīgās ticības zīme, kā arī vēl vairāk izceļ asociācijai raksturīgo reliģisko dimensiju. Asociācija ir nosaukta minētā svētā vārdā, kuru pāvests Pāvils VI pasludināja par frizieru aizbildni.
Svētais Mārtiņš no Porres piedzima Peru galvaspilsētā Limā 1579. gadā un nomira 1639. gadā. Viņš bija metiss, spāņu kolonizatora un vietējās inku sievietes dēls. Sākumā strādāja kā frizieris, pēc tam kļuva par dominikāņu terciāru.
Savas izcelsmes dēļ svētajam nācās piedzīvot daudz nicinājuma un pārbaudījumu. Strādājot par mācekli pie kāda lauku ārsta un kopjot slimniekus, viņš to darīja ar lielu pašaizliedzību un žēlsirdību. Lai sevi pilnībā ziedotu Dievam, Mārtiņš lūdza atļauju kalpot dominikāņu klosterī. Redzot jaunekļa pazemību, klostera priekšniecība viņu pieņēma ordenī, bet tikai kā terciāru. Viņš veica slimnieku kopēja darbu gan klosterī, gan ārpus tā un piedzīvoja daudz brīnumainu izdziedināšanu. Darbā nopelnīto naudu viņš ieguldīja labdarības iestāžu dibināšanā. Mārtiņu raksturoja dziļa lūgšanas mīlestība – lūgšanā viņš mēdza pavadīt garas nakts stundas, sekojot Kristus paraugam. Lūgšanā Mārtiņš smēlās gan dvēseles mieru, gan pārdabisku gudrību, kas viņam, teoloģisku izglītību neguvušam vīram, ļāva rast atbildes uz vissarežģītākajiem ticības jautājumiem. Uzrunā pāvests klātesošajiem frizieriem vēlēja, lai šis pazemīgais un priekšzīmīgais vīrs palīdz būt neatlaidīgiem kristīgo vērtību lieciniekiem.
Francisks arī novēlēja, lai katrs savā darbā vienmēr rīkojas godīgi un tādējādi sniedz pozitīvu ieguldījumu visas sabiedrības labā. Svētais tēvs aicināja frizierus lūgties par viņiem un deva visiem savu apustulisko svētību.
