Būt par augšāmcēlušā Jēzus sludinātājiem un lieciniekiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests atgādināja, ka Lieldienu vigīlijā atkal atbalsojās eņģeļu vārdi blakus tukšajam Kristus kapam. Sievietēm, kas bija atnākušas pie kapa nākamajā dienā pēc sabata, eņģeļi teica: “Kāpēc meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, Viņš ir augšāmcēlies” (Lk 24, 5-6). “Kristus augšāmcelšanās ir viens no pārsteidzošākajiem notikumiem cilvēces vēsturē,” teica pāvests. “Tas skaidri parāda Dieva mīlestības uzvaru pār grēku un nāvi, un dāvā mūsu dzīves cerībai pamatu stingru kā klints. Tas, kas cilvēka prātam nebija iedomājams, bija noticis – “Jēzus no Nācaretes... Dievs Viņu bija uzmodinājis, atbrīvojot no mirušo valsts ciešanām” (sal. Apd 2, 22-24).”
Lieldienu pirmdienā liturģija ar svētā Mateja Evaņģēliju ved mūs pie Jēzus tukšā kapa. Sievietes, baiļu un reizē prieka pilnas, steigšus iet paziņot par notikušo mācekļiem, un tai brīdī Jēzus nostājas viņu priekšā. Sievietes apskāva Viņa kājas un Viņu pielūdza. Jēzus no viņu sirdīm padzen bailes un iedrošina tās vēl vairāk pasludināt brāļiem to, kas noticis.
Pāvests vērsa uzmanību uz to, ka visos Evaņģēlijos ir izcelta sieviešu loma. Marija no Magdalas un citas, kā Jēzus augšāmcelšanās pirmās liecinieces. Vīrieši bija nobijušies un ieslēgušies Pēdējo vakariņu namā. Pēteris un Jānis, aizskrienot pie kapa, konstatē, ka tas ir tukšs, taču augšāmcēlušos Jēzu pirmās satika sievietes, un viņas pirmās pasludināja, ka Jēzus ir dzīvs.
Pāvests uzsvēra, ka šodien Jēzus vēršas arī pie mums ar tiem pašiem vārdiem, ar kuriem Viņš vērsās pie sievietēm: “Nebaidieties, ejiet un sludiniet...” Francisks atzīmēja, ka pēc Lieldienu triduuma ritiem, kas ir likuši no jauna dzīvot līdzi mūsu Kunga nāves un augšāmcelšanās noslēpumam, šoreiz, ar ticības acīm kontemplējam Viņu augšāmcēlušos un dzīvu. Arī mēs esam aicināti uz personīgu tikšanos ar Viņu un kļūt par Viņa sludinātājiem un lieciniekiem.
Pāvests aicināja šais dienās atkārtot seno Lieldienu sekvenci: “Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!” Viņā arī mēs esam augšāmcēlušies, pārejot no nāves uz dzīvību, no grēka verdzības uz mīlestības brīvību. Svētais tēvs pamudināja ļaut sevi sasniegt Lieldienu mierinošajai vēstij un apņemt sevi Viņa godības pilnajai gaismai, kas izklīdina baiļu un skumju tumsību. Augšāmcēlies Jēzus iet mums blakām. Viņš parādās tiem, kas Viņu piesauc un mīl – pirmkārt, lūgšanā, bet arī vienkāršos prieka brīžos, kas tiek dzīvoti ar ticību un pateicību. Mēs varam sajust Viņa klātbūtni arī izrādot sirsnību citam pret citu, citu pieņemot, draudzībā, dabas kontemplācijā. Pāvests novēlēja, lai šī svētku diena, kurā pierasts mazliet atpūsties un vēlēt labu, palīdz piedzīvot Jēzus klātbūtni.
Francisks aicināja lūgt Jaunavai Marijai, lai viņa palīdz pilnām riekšavām smelt mieru, kas ir Augšāmcēlušā Jēzus dāvana, lai ar to varētu dalīties ar brāļiem, jo īpaši tiem, kam visvairāk ir vajadzīgs mierinājums un cerība.
