Pāvests pieņem audiencē Itālijas apvienību cīņā pret leikēmiju
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Cilvēks nesastāv tikai no ķermeņa. Fakts, ka gars ir pārāks par ķermeni, liek, lai ķermenim tiktu ierādīta lielāka cieņa, nekā tikai tā, kas tam piemīt no bioloģiskā viedokļa. Ķermenim patiesībā pienākas personas un gara cieņa,” sacīja pāvests. Viņš pievērsās zālē klātesošajiem, kā arī tiem, kas nevarēja ierasties. Francisks atzīmēja, ka Baznīca iedrošina veikt pētījumus, kuru mērķis ir dziedināt cietošos. Liela loma šai ziņā ir Itālijas apvienībai cīņā pret leikēmiju, kas darbojas zinātniskās pētniecības, medicīnas un medicīniskās formācijas jomās. Veicot zinātniskos pētījumus, tiek izpētīta cilvēka bioloģiskā dimensija, savukārt, ar medicīnisko aprūpi sanitārie darbinieki nonāk tuvā saskarsmē ar slimnieku, ar viņa ciešanām, un ir aicināti tos pavadīt, lai neviens nejustos atstāts. Personāla adekvāta formācija liek rūpēties par slimo cilvēku visā viņa veselumā.
Pāvests pievērsās brīvprātīgajiem darbiniekiem, daudzajiem vīriešiem un sievietēm, kas sadarbojas ar Apvienību cīņai pret leikēmiju un ziedo savu laiku, lai paliktu līdzās slimniekiem. “Tāpat kā Marija, kas palika Jēzus krusta pakājē, arī brīvprātīgie paliek pie cietēju gultas un īsteno tādu garīgo pavadību, kas nes mierinājumu,” sacīja Francisks. Viņš piebilda, ka tā ir maiguma klātbūtne, mīlestības baušļa pildīšana.
Svētais tēvs pieminēja dzīvesbiedru Bellato piemēru. Viņi zaudēja savu dēlu un meitu, taču tāpat kā Marija pie krusta, smēlās drosmi, lai ciešanas tos nesaliektu. Bellato gāja uz priekšu, domājot par daudzo bērnu augšāmcelšanos un nodibinot fondu cīņai ar leikēmiju.
Pāvests atzīmēja, ka ilgstoša palikšana izolētībā kļūst grūti panesama, cilvēks jūtas atrauts no pasaules, no attiecībām ar citiem, no ikdienas dzīves. Slimības un terapiju gaita liek tam uzdot jautājumus par savu nākotni. Francisks iedrošināja visus, kas cieš, apliecinot, ka viņi nav vieni. Kungs, kurš pieredzēja sāpes un krustu, ir tiem blakus. Arī daudzo cilvēku klātbūtne, kas ar slimniekiem dalās smagos brīžos, ir taustāma Jēzus un Viņa mātes Marijas klātbūtnes un mierinājuma zīme. Visiem, kas rūpējas par slimniekiem, pāvests sacīja, ka tie ir kā dziedinoša kopiena, kas Jēzus pamudinājumu, lai visi būtu viens gars un viena miesa, pārvērš īstenībā.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs novēlēja, lai Apvienības cīņai pret leikēmiju darbs varētu darīt jūtīgāku katru cilvēku un veicinātu sevis dāvāšanos citiem un rūpes par citiem, kas ir būtiski katrai cilvēku kopienai.
