Pāvests aicina deputātus kalpot morālās un garīgās atdzimšanas labā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvesta vizīte Kapitolija kalnā, kur atrodas pilsētas mērija, ilga aptuveni divas stundas. Uzrunājot deputātus, Francisks izcēla Romas specifisko devumu cilvēces vēstures labā tādās jomās kā tiesības, filozofija, māksla, kā arī kristietības attīstība. Roma ir vieta, kur apustuļi Pēteris un Pāvils nomira mocekļa nāvē. Visas savas vēstures gaitā Roma ir pratusi uzņemt un integrēt dažādu tautību, sociālo kategoriju un ekonomisko aprindu cilvēkus no visām pasaules malām, neiznīcinot viņu leģitīmās atšķirības, nepazemojot viņus un neliekot viņiem atteikties no savas identitātes – atzina pāvests.
Roma ir arī sava veida krustceles starp Eiropas ziemeļiem un Vidusjūras telpu, starp latīņu un ģermāņu civilizācijām, starp civilo un garīgo varu. Romas bīskaps norādīja, ka šeit ir vērojama līdzsvarota sadarbība, kas ļauj saglabāt personas cieņu un atvēlēt cilvēkiem brīvu sadarbības telpu. Romā dzīvo trīs miljoni iedzīvotāju. Tās valdībai jādara visu iespējamo, lai pagātnes spožumu papildinātu jaunās paaudzes ar savu radošo ieguldījumu, iniciatīvām un plāniem šīs pilsētas labā.
Uzrunā pāvests uzsvēra, lai Roma nekad nebūtu par "mūru pilsētu". "Roma ir tiltu pilsēta", viņš sacīja, aicinot klātesošos darboties radoši, solidāri un ar mīlestību, lai tādējādi kalpotu miera un pilsētas morālās un garīgās atdzimšanas labā. Svētais tēvs noslēdza savu uzrunu, novēlot pilsētas pašpārvaldes darbiniekus svēto Pētera un Pāvila un Vissvētākās Jaunavas Marijas, kura ir "Salus Populi Romani", aizsardzībai.
Romas mērs Virdžīnija Radži paziņoja par studiju stipendiju fonda izveidošanu ar nosaukumu "Laudato si'". Kā zinām, pirms dažiem gadiem ar šādu nosaukumu tika izdota pāvesta Franciska enciklika, kas ir veltīta visa radītā jeb mūsu "kopējā nama" aizsardzībai. Šī dokumenta vārdā tiks nosaukta arī viena no Kapitolija zālēm. Tā kā tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pāvests Romas pilsētas vadītājiem uzdāvināja grāmatu, kurā ir apkopotas visas viņa uzrunas par Eiropu.
Apmeklējot Kapitoliju, Francisks šodien teica trīs uzrunas. Viņš vērsās ne tikai pie pilsētas vadītājiem, bet arī – pie pārējiem mērijas darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem un Romas iedzīvotājiem, kas pulcējās Senāta pils ārpusē. Tā kā, saskaņā ar sv. Ignāciju no Antiohijas, Romas Baznīca tuvākmīlestības ziņā ir visu Baznīcu māte, Svētais tēvs, uzrunājot tās iedzīvotājus, atgādināja, ka Romas bīskapam un visiem šīs pilsētas kristiešiem pienākas tā strādāt, lai vienmēr uzturētu spožu šīs Baznīcas tēlu un lai tās vaigā atmirdzētu paša Kristus gaisma, kas atjauno sirdis. Līdz ar to viņš mudināja romiešus būt par brālības un solidaritātes veicinātājiem. Sveicot mērijas darbiniekus ar ģimenēm, Vatikāna valsts "galva" aicināja viņus apzināties savu atbildību savu līdzpilsoņu priekšā.
Pāvests mudināja klātesošos turpināt nesavtīgi darboties Romas iedzīvotāju, tūristu un svētceļnieku labā, kā arī apliecināja, ka lūdzas par viņiem un viņu ģimenēm, un lūdza lūgties arī par viņu.
Atgādinām, ka 2009. gadā Kapitolijā viesojās Benedikts XVI, 1998. gadā – Jānis Pāvils II, bet 1966. gadā – Pāvils VI. 2016. gada 1. jūlijā Vatikānā Francisks pieņēma audiencē Virdžīniju Radži. Viņa ir pirmā sieviete Romas mēra amatā.
