Interpretēt cilvēces vēsturi Dieva Vārda gaismā
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Lectio Divina”, ko Francisks nolasīja studentiem, bija sagatavota, pamatojoties uz dienas Svēto Rakstu pirmo lasījumu, kas ir aizgūts no Daniela grāmatas. Pravietis stāsta par trim Izraeļa jaunekļiem Ananiju, Azariju un Misaeli, kuri stāvēdami uguns liesmu vidū, atzīst savu tēvu kļūdas, lūdz piedošanu un sauc pēc palīdzības, paļaudamies uz Kunga žēlsirdību un pārliecībā, ka neviens, kurš Viņam tic, netiks pievilts. Grāmatā attēloti notikumi, kas norisinājušies VI gadsimtā pirms Kristus, kad Izraeļa tauta atradās Babilonijas trimdā.
Pārnesot senos notikumus mūsdienu kontekstā, pāvests paskaidroja, ka būt uguns liesmu apņemtiem un tai pašā laikā saglabāt mieru var tikai ar Dieva Dēla Jēzus Kristus palīdzību un Svētā Gara dvesmu. “Arī ja dzīvojam kultūras kontekstā, ko iezīmē vienīgā doma, kas apņem un iemidzina ar savu nāvējošo apskāvienu un sadedzina jebkuru radošu un atšķirīgu domu, jūs varat staigāt neskarti, pateicoties saknēm, kas laistas Kristū un Viņa Evaņģēlijā,” teica pāvests Pontifikālās Laterāna universitātes studentiem.
Francisks uzsvēra, ka akadēmiskais gājums, ko viņi veic universitātē, netiecas tos izolēt no pasaules, bet gan aicina to “apdzīvot ar kritisku apziņu un izķirošanas spējām”. Svētais tēvs pieskārās kādam punktam, sakot, kas tas viņu ļoti sāpina. “Tā ir mūsu demogrāfiskā ziema,” viņš teica. Francisks atzīmēja, ka arī tā ir vienīgās, egoistiskās domas auglis, kas ir pievērsta tikai sev un kuras mērķis ir panākt savu “pašrealizāciju”. Šāda doma, saskaņā ar pāvesta teikto, neļauj veidot vēsturi, kā arī atstāt vēsturi aiz sevis.
Francisks pievērsās attiecību nozīmei un aicināja neļaut sevi sadedzināt, sadedzināt smadzenes, sirdi, miesu, attiecības. No tā izvairīties palīdz Svētais Gars. Kristietībā attiecības tiek liktas centrā un tās izriet no paša Dieva trīsvienīgās realitātes. No šejienes izriet arī visas cilvēces universālā kopība.
Pāvests komentēja vēl vienu triju izraeliešu jaunekļu lūgšanas aspektu, proti, būt par daļu no tautas vēstures. Tā ir tauta, kas grēkojusi un kurai jaunekļi vēlas izlūgt piedošanu. Viņu tēvi, kas ir grēkojuši, tomēr ir devuši arī liecību par Dieva žēlsirdību. Tāpēc jaunieši ir pārliecināti, ka nākotne ir iespējama, ka durvis nav aizslēgtas, lai arī tie atrodas naida un vajašānu vidū. Pāvests studentiem teica:
“Tik ļoti vēlos, lai jūs glabātu šo cerību, kas balstās uz Dieva apsolījumu. Vēlos, lai plānojot nākotni, jūs glabājat piemiņu par to, ka esat tauta, kurai ir vēsture ar tās gaismām un ēnām, ka šodien jums pieder nozīmīga loma gadsimtus ilgajā mīlestības dialogā starp Dievu un cilvēkiem. Tēvu sapņi veicinās jūsu šīsdienas skatījumu un izvēles. Jūtoties daļa no grēcinieku tautas, jūs saņemsiet visu nepieciešamo, lai neatkārtotu tās pašas kļūdas – kļūdas pret Dievu, pret citiem, pret visu radīto.”
Pievēršoties studijām, pāvests atgādināja, ka studentiem ir jāprot interpretēt visas cilvēces vēsturi Dieva Vārda gaismā, lai celtu nākotni izvairoties no ieslēgšanās akadēmiskās grupās, kurām nav elpas, kā arī no spēlēšanās ar jēdzieniem tā vietā, lai interpretētu dzīvi, no pieķeršanās formulām, bet atsvešināšanās no reālās cilvēku dzīves.
