Ekonomika, kas iedvesmojas no Evaņģēlija, uzvar vientulību un izmisumu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests savā uzrunā aicināja pretstatīt cilvēciskās attiecības individuālismam, komandas intereses personīgām interesēm, visu labklājību savtīgai dažu cilvēku labklājībai, strādāt, kļūstot par “žēlsirdības uzņēmējiem”, meklēt alternatīvas, lai dzīvotu sabiedrībā, kuru nepārvalda naudas dievs – elks, kas iekārdina un pamet, atstājot sabiedrību aizvien necilvēcīgāku un netaisnīgāku.
“Spēcīga cerības zīme ir tad, kad Baznīcas sociālā mācība nepaliek miris vārds, vai abstrakta runa, bet kļūst par dzīvību, pateicoties labas gribas vīriešiem un sievietēm, kas piešķir tai miesu un konkrētību, parveidojot to personīgos un sociālos, konkrētos, redzamos un vajadzīgos žestos.”
Svētais tēvs aicināja savienot uzņēmuma loģiku ar solidaritāti pret saviem darbiniekiem, kā arī visu sabiedrību. Vēršoties pie Itālijas kooperatīvu federācijas locekļiem, viņš teica:
“Jūsu kooperatīvais modelis, kuram iedvesma gūta no Baznīcas sociālās mācības, izlabo dažas tendences, kas piemīt kolektīvismam un valsts dikatatūrai, kas dažreiz kļūst par nāvējošām privāto iniciatīvu priekšā. Tai pašā laikā, šāds modelis bremzē individuālisma un egoisma kārdinājumus, kas piemīt liberālismam.”
Pāvests norādīja, ka interpretēt kooperatīvu šādā veidā, nozīmē iet pret straumi attiecībā pret pasaulīgo mentalitāti, kļūt cilvēcīgākiem, atklāt, ka patiesā bagātība ir attiecības starp cilvēkiem, nevis materiālie labumi, ka var veidot un dzīvot tādā sabiedrībā, kurā nevalda naudas dievs – elks, kas to iekārdina un pamet, atstājot aizvien necilvēcīgāku un netaisnīgāku.
“Taču vissvarīgākais un redzamākais kooperācijas ieguvums ir uzvarēt vientulību, kas dzīvi pārveido ellē. Kad cilvēks jūtas vientuļš, viņš izbauda elli. Savukārt, kad viņš saprot, ka nav atstāts, tad ir iespējams stāties pretim jebkurām grūtībām. Mūsu pasaule ir slima no vientulības. Ejot un strādājot kopā, izbaudām lielo brīnumu, ko dod cerība: viss šķiet no jauna iespējams. Šai ziņā kooperācija ir veids, kādā cerību padarīt konkrētu cilvēku dzīvē.”
Pāvests atzīmēja, ka kooperācija ir vēl viens veids, kādā izrādīt tuvību, ko Jēzus ir mācījis Evaņģēlijā. Nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret tiem, kuri atņem sev dzīvību, jo jūtas vientuļi. “Solidaritāte nozīmē dot darbu, kas ir vienlīdzīgi atmaksāts; ļaut zemniekiem, kurus nevarīgus padarījis tirgus, piedalīties kopienas dzīvē, kas tos stiprina un atbalsta,” teica Francisks.
“Nav iespējams būt laimīgiem vieniem pašiem,” sacīja Svētais tēvs. Viņš aicināja palīdzēt apgūt profesionālās iemaņas un iespēju nemitīgi pilnveidoties tiem, kurus ir atstūmusi sabiedrība. Lai kooperāciju darītu ne tikai stratēģisku, bet arī cilvēcīgāku, pāvests privileģētu uzmanību mudināja pievērst sievietei. “Sieviete labāk redz, kas ir mīlestība pret katru cilvēku. Sieviete labāk prot konkretizēt to, ko mēs, vīrieši, dažreiz traktējam kā “maksimālās sistēmas”,” sacīja Francisks.
