Cietumi – cerības laboratorijas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Minēto cietumu Svētais tēvs apmeklēja pagājušā gada Lielajā ceturtdienā, kur svinēja Kunga Pēdējo Vakariņu dievkalpojumu. Šodien tā darbinieki ieradās audiencē Vatikānā. Pāvests atzina, ka viņu uzdevums nav viegls, proti, viņiem ir jādziedina to brūces, kuri savu kļūdu dēļ ir nonākuši nebrīvē. Viņš atgādināja, ka videi cietumos ir jākļūst humānākai. Skumji dzirdēt, ka nereti tajos notiek vardarbība un visādas citādas nelikumības.
Francisks arī atzina, ka daudzi ieslodzītie ir nabadzīgi. Viņiem nav uz ko balstīties. Viņiem trūkst drošības, nav ģimenes, nav iespēju iestāties par savām tiesībām, viņi ir visu atstumti un pamesti likteņa varā. Sabiedrībai viņi ir "neizdevīgi indivīdi, atkritumi, slogs". Tomēr, pateicoties cietuma darbinieku pūliņiem, cietums var kļūt par glābšanas un augšāmcelšanās vietu, un izmainīt ieslodzīto dzīvi. Tas ir iespējams, pateicoties ticībai, darbam un profesionālai formācijai, kā arī, īpaši pateicoties garīgam tuvumam un līdzjūtībai. Sekojot Labā Samarieša paraugam, ieslodzījuma vieta var pārvērsties par "cilvēcības un cerības laboratoriju".