Jēzus aicinājums pieprasa ticības atbildi
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvests norādīja, ka Jēzus atvēra dzīves rūdītā zvejnieka sirdi paļāvībai. Par spīti iepriekšējai neveiksmīgajai zvejai un tās neatbilstošam laikam, Sīmanis nolēma paklausīt Jēzus vārdiem un, no jauna iemetis tīklus, saķēra lielu daudzumu zivju, tā kā tīkli sāka plīst, raksta evaņģēlija autors. Francisks uzsvēra, ka tā ir ticības atbilde, kuru sniegt esam aicināti arī mēs. «Kungs savus mācekļus aicina būt vienmēr gataviem un atvērtiem. Šis aicinājums īpaši attiecas uz tiem, kuri Baznīcā veic atbildīgus uzdevumus».
Svētais tēvs atzina, ka mēs nereti jūtamies pārsteigti, nobijušies un neizlēmīgi Kunga aicinājuma priekšā. Mūsos rodas kārdinājums to nepieņemt. Arī Pēteris, redzot negaidīto lomu, saka Jēzum: «Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks.» Galilejas zvejnieks šos vārdus izteica stāvot uz ceļiem Tā priekšā, kurā atpazina savu Kungu. Jēzus uzmundrina Pēteri, sakot: «Nebīsties! No šī laika tu zvejosi cilvēkus». Dievs atbrīvo mūs no mūsu grēkiem, atver mums jaunus horizontus un dāvā līdzdarbošanās Viņa misijā iespēju, teica Francisks. Vislielākais brīnums, ko Jēzus veica Sīmanim un citiem neveiksmes nogurdinātiem zvejniekiem bija nevis zivju pilnie tīkli, bet palīdzēšana viņiem, lai tie nekļūtu par vilšanās un mazdūšības upuriem. Jēzus atvēra viņu sirdis, aicinot kļūt par Dieva valstības sludinātājiem un lieciniekiem. Mācekļu atbilde bija tūlītēja: «Un viņi, izvilkuši laivas krastā, atstāja visu un Viņam sekoja», raksta svētais Lūkass.
