Cerca

Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (Vatican Media)

Lūgties ar bērna sirdi

Trešdienas, 16, janvāra, vispārējās audiences laikā pāvests, turpinot katehēžu ciklu par "Tēvs mūsu" lūgšanu, atgādināja, ka Dievs ir ne tikai tēvs, bet Viņš ir arī kā māte, kas nekad nepārstāj mīlēt savu radību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Saņemsim spēkus un lūgsimies, atkal un atkal atkārtojot vārdu "Abba, Tēvs" arī tad, kad mums iet smagi, kad esam attālinājušies no Dieva, kad jūtamies pasaules pamesti vai kad mūs paralizē vainas apziņa – mudināja Francisks. Lūgsimies ar bērna maigumu un atkal sacīsim: "Abba, Tēvs".

Vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils raksta: "Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs saucam: Abba, Tēvs" (8, 15). Apustulis min šos vārdus, vēršoties arī pie galatiešiem (sal. Gal 4, 6). Pāvests norādīja, ka tajos vienkopus slēpjas visa Evaņģēlija novitāte.

“Kristietis, iepazinis Jēzu un dzirdējis Viņa mācību, vairs neuzskata Dievu par tirānu, no kura būtu jābīstas. Viņš vairs nebaidās no Viņa, bet jūt uzplaukstam savā sirdī paļāvību uz Viņu. Viņš var runāt ar Radītāju, saucot Viņu par "Tēvu".”

Francisks piebilda, ka minētais vārds ir tik svarīgs kristiešiem, ka tas ir saglabājies oriģinālā. Pāvils lieto šo vārdu "Abba". Mums vajadzētu iedomāties, ka šajā aramiešu vārdā ir saglabājusies it kā "ierakstīta" paša Jēzus balss. "Tēvs mūsu" lūgšanas pirmajā vārdā saskaramies ar kristīgās lūgšanas radikālo novitāti. Vārds "Abba" ir daudz sirsnīgāks un dziļāks nekā vārds "Tēvs". To drīzāk būtu jātulko ar vārdu "Tētis". Tā vietā, lai teiktu "Tēvs mūsu", mēs varētu teikt "Tētis" vai "Tētītis". Pāvests norādīja, ka mēs arī turpmāk teiksim "Tēvs mūsu", bet savā sirdī esam aicināti teikt "Tētis" un uzturēt ar Dievu tādas attiecības, kādas bērns uztur ar savu tēti. Tas ir kaut kas mīļš un silts. Mēs varam iedomāties bērnu tēva bezgalīgi maigajos apskāvienos.

“Tāpēc, dārgie brāļi un māsas, lai labi lūgtos, mums ir vajadzīga bērna sirds. Mums jābūt kā bērnam, kas atrodas sava tēva, sava tēta rokās.”

Katehēzes turpinājumā pāvests norādīja, ka "Tēvs mūsu" lūgšana atklāsies visā tās spožumā, ja mēs iemācīsimies to lūgties pēc tam, kad būsim izlasījuši Līdzību par žēlsirdīgo Tēvu, kurš sagaida savu pazudušo dēlu mājās un ļauj tam saprast, cik ļoti Viņam viņa ir pietrūcis (sal. Lk 15, 11-32). Tad mēs atklāsim šīs lūgšanas lielo spēku un nozīmi un jautāsim: Vai tiešām, Dievs, Tu zini tikai mīlestību? Vai tad Tu nezini, kas ir naids? Un Dievs atbildēs, ka Viņš zina tikai mīlestību.

Lasot šo līdzību, varam pamanīt, ka tēvs lielā mērā līdzinās mātei. "Dievs tevi meklē pat tad, kad tu Viņu nemeklē", atgādināja Francisks. "Dievs tevi mīl pat tad, kad tu Viņu aizmirsti. Dievs ir ne tikai tēvs, bet arī – kā māte, kas nekad nepārstāj mīlēt savu radību".

Kad mūs piemeklē dažādas grūtības, jūtamies atstāti vai grēku un vainas apziņas nospiesti, kad nezinām, kā tikt galā ar problēmām, kad mūsos ir iezadzies sarūgtinājums, tad mēs varam atkal smelties spēku lūgšanā, sākot ar vārdu "Tēvs". Izrunāsim to kā bērni! – mudināja Svētais tēvs. Dievs neslēps savu vaigu. Viņš nenoslēgsies un neklusēs. Tu teiksi "Tēvs" un Viņš tev atbildēs. Ja kāds varbūt iebildīs, ka ir noziedznieks, tad viņam ir jāzina, ka viņam vienalga ir Tēvs, kurš viņu mīl – uzsvēra pāvests. "Nekad neaizmirstiet teikt šo vārdu: 'Tēvs'", viņš mudināja.

Sveicot atsevišķās svētceļnieku grupas, Francisks atgādināja, ka jau šo piektdien sāksies Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. "Mēs esam aicināti arī šogad lūgties, lai visi kristieši reiz atkal kļūtu par vienu ģimeni, atbilstoši Dieva gribai, kurš grib, lai 'visi būtu viens' (Jņ 17, 21)", sacīja pāvests.

16 janvāris 2019, 14:25