Publicēts pāvesta Vēstījums Pasaules Sociālo Komunikāciju dienai
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vēstījumā Pasaules Sociālo komunikāciju dienai Francisks vēlreiz aicina pārdomāt par mūsu, kā attiecības veidojošu cilvēku, pamatu un nozīmi. Jo īpaši aktuāli tas ir pašreizējā komunikācijas kontekstā, lai cilvēks nepaliktu vientulībā.
Vēstījuma temats saucas “Mēs esam vienas miesas locekļi (Ef 4,25). No sociālo tīklu kopienām līdz visu cilvēku kopienai”. Pāvests raksta, ka Internet tīkls ir “zināšanu avots un attiecību veidošanas iespēja, kādu vēl pavisam nesen nevarēja ne iedomāties. Tas dod ārkārtēju iespēju piekļūt zināšanām.” Taču, kā atzīmē pāvests, Internets ir arī viena no vietām, kuras visvairāk ir pakļautas dezinformācijai un apzinīgai faktu izkropļošanai, cilvēku diskreditēšanai. Francisks raksta: “ir jāatzīst, ka sociālie tīkli, lai arī tie kalpo cilvēku tuvināšanai, palīdz atrast citam citu un savstarpēji palīdzēt, tie nodrošina piekļuvi arī tiem, kuri tos izmanto manipulēšanai ar lietotāju personīgajiem datiem, politiskā, vai ekonomiskā izdevīguma meklēšanai, nerespektējot cilvēkus un viņu tiesības”. Visvairāk pāvests ir noraizējies par pusaudžiem un jauniešiem. Statistika atklāj, ka viens no četriem pusaudžiem tiek padarīts par ņirgāšanās objektu ķibernētiskajā telpā.
Vēstījumā atgādināts, ka pašreizējā scenārijā “sociālo tīklu kopiena automātiski nekļūst par sinonīmu kopienai”. Labākajos gadījumos kopienas var liecināt par sabiedrības saliedētību, taču bieži vien tās paliek tikai par indivīdu agregātiem, kuri cits citu pazīst caur interesēm, vai argumentiem, ko raksturo vājas saites. Bez tam, “sociālajos tīklos identitāte nereti balstās uz kontrapozīciju pret citu, jo īpaši grupai nepiederīgu personu. Par noteicošo faktoru kalpo tas, kas šķir, nevis tas, kas vieno, sagatavojot vietu aizdomām un visu veidu aizspriedumu, tādu kā etnisko, seksuālo, reliģisko un citu izlādēšanai.
Pāvests atzīmē, ka sociālie tīkli, no vienas puses, ir iespēja tikties citam ar citu, no otras – tie veicina pašizolāciju un šai ziņā ir līdzīgi tīklam, kas sagūsta. Visvairāk šādam gūstam ir pakļauti jaunieši. Tie var viegli padoties ilūzijai, ka sociālie tīkli var pilnīgi aizvietot savstarpējās attiecības. Pastāv risks, ka jaunieši kļūst par “sociālajiem eremītiem”, tādiem, kuri pilnībā attālinās no sabiedrības.
Vēstījuma kodols ir ietverts tā nosaukumā, kas aizgūts no svētā Pāvila vēstules efeziešiem, proti, “ir jāatsakās no meliem un katram ir jāsaka taisnība par savu tuvāko”, jo mēs “esam vienas miesas locekļi”. Pāvests uzsver, ka mums, ir pienākums sargāt patiesību. Šo pienākumu mums uzliek nepieciešamība uzturēt kopības attiecības, nevis no tām atteikties. Francisks norāda, ka patiesība atklājas kopībā, bet meli ir egoistiska atteikšanās atzīt savu piederību miesai. Tā ir atteikšanās dāvāt sevi citiem un līdz ar to ved pie vienīgā ceļa pašiem uz sevi pazaudēšanas.
Vēstījums Pasaules Sociālo komunikāciju dienai noslēdzas ar aicinājumu uzņemties atbildību un korekti izmantot sociālo tīklu. Pāvests raksta: “Sociālā tīkla izmantošana ir palīglīdzeklis, kas ved pie tikšanās miesā un garā, pie cita satikšanas, kas dzīvo un elpo miesā, kuram ir sirds un skatiens. Tieši šādu tīklu vēlamies. Tīklu, kas neievelk gūstā, bet, kas atbrīvo, kas sargā brīvu cilvēku kopību.”
Pāvests atgādina, ka pati Baznīca “ir tīkls, ko izaudusi Euharistiskā komūnija, kur vienotība nebalstās uz “like”, bet uz patiesības, uz “āmen”, ar kuru katrs pieder Kristus miesai, pieņemot citus.”
