Cerca

Vatican News
Euharistijas svinības Svētā Pētera bazilikā Euharistijas svinības Svētā Pētera bazilikā  (Vatican Media)

Dievmāte – mūsu glābiņš no vientulības, sadrumstalotības un tuvredzības

Mātes ir cilvēces balsts. Mums no viņām ir jāmācās, ka būt varonīgam nozīmē sevi dāvāt, būt stipram nozīmē apžēloties, būt gudram nozīmē būt lēnprātīgam – sacīja pāvests 1. janvāra Svētās Mises homīlijā. Jaunā gada pirmajā dienā Baznīca atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētkus un Pasaules Miera dienu. Francisks atgādināja, ka Marija ir miera Karaliene.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Svētā Pētera bazilikā sapulcējušos ticīgos, pāvests skāra tādas mūsdienu problēmas kā vientulība, sabiedrības sadrumstalotība un bērnu nomaldīšanās no pareizā ceļa, kā arī mudināja, lai mēs ļaujam Dievmātei mūs uzlūkot, apskaut un ņemt pie rokas.

"Un visi, kas dzirdēja, brīnījās par to, ko gani viņiem stāstīja" (Lk 2, 18). Atsaucoties uz šai dienai veltīto Evaņģēlija fragmentu, kurā tiek stāstīts par Betlēmes notikumiem, Svētais tēvs mūs aicināja nezaudēt spēju brīnīties. Mums vajadzētu iesākt šo jauno gadu ar izbrīnu, tāpēc ka dzīvība ir dāvana. Dzīve ir dāvana. Mums tiek dota iespēja vienmēr visu sākt no jauna. Raugoties uz silītē gulošo Bērnu Jēzu, mēs nevaram nebrīnīties. Dievs uz visiem laikiem saistīja sevi ar cilvēci. Dievs un cilvēks vienmēr būs kopā. Un tā ir tā labā ziņa, ko dzirdam, iesākot jauno gadu. Dievs nav kaut kāds kungs, kurš turētos no mums pa gabalu, dzīvotu viens pats debesīs, bet ir iemiesotā Mīlestība. Tāpat kā katru no mums, tā arī Viņu dzemdēja māte. Dievs mūs mīl neatkarīgi no mūsu kļūdām un grēkiem – uzsvēra Francisks.

Dievmāte, kas dzemdināja Kungu, dzemdina arī mūs Kungam. Marija ir Māte, kura atjauno savos bērnos ticības izbrīnu, jo ticība ir tikšanās. Dzīve bez izbrīna kļūst pelēka un vienmuļa. Tas pats ir arī ar ticību. Mēs esam aicināti ar izbrīnu pieņemt Dievmātes noslēpumu. Mēs esam aicināti ļaut, lai viņa mūs uzlūko.

Ļausim Marijai mūs uzlūkot – aicināja pāvests. Īpaši to ļausim savas dzīves visgrūtākajos brīžos! Raudzīsimies uz Dievmāti un ļausim viņai uz mums raudzīties! Kad Marija uz mums raugās, viņa redz nevis grēciniekus, bet savus bērnus. Saka, ka acis ir dvēseles spogulis. Tās, kura ir žēlastības pilnā, acis atspoguļo Dieva skaistumu. Šīs acis izstaro pār mums paradīzi – sacīja Svētais tēvs. Marija ar savu skatienu izgaismo ikvienu tumsu un iededz visur cerību. Viņa ar savu mums pievērsto skatienu saka: "Dārgie bērni, esiet droši! Es esmu jūsu Māte!"

“Šis mātišķais skatiens, kas iedveš paļāvību, palīdz augt ticībā. Ticība ir saikne ar Dievu, kas iekļauj sevī visu personu kopumā. Lai to saglabātu, ir vajadzīgs Dieva Mātes atbalsts.”

Turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka, pateicoties Marijas mātišķajam skatienam, mēs labāk apzināmies, ka esam mīļotie Baznīcas bērni un ka mums ir jāmīl vienam otru, neatkarīgi no tā, kādi kuram ir trūkumi un noslieces. Dievmāte palīdz mums iesakņoties Baznīcā, kur vienotība ir svarīgāka par dažādību, un mudina mūs rūpēties vienam par otru. Viņa ar savu skatienu mums atgādina, ka ticībā būtiska nozīme ir maigumam, ko mūsdienu pasaule grib izsvītrot no vārdnīcām. Runājot par Dievmātes skatiena nozīmi, pāvests piebilda, ka pasaule, kas raugās nākotnē bez mātišķā skatiena, ir tuvredzīga.

“Peļņa gan palielināsies, bet cilvēki vairs netiks uzlūkoti kā dēli un meitas. Ienākumi gan būs, bet tos nedabūs visi. Vienā mājā gan dzīvosim, bet nedzīvosim kā brāļi.”

Cilvēces balsts ir mātes – uzsvēra Francisks. "Dieva Māte, māci mūs raudzīties uz dzīvi ar tavu skatienu", viņš lūdzās, "un vērs pār mums, pār mūsu likstām savu skatienu! Uzlūko mūs savā žēlsirdībā!"

Ļausim Marijai mūs apskaut – tas bija otrais mums visiem adresētais pāvesta aicinājums. Tas ir tik svarīgi šodien, kad dzīvojam sadrumstalotu dzīvi un riskējam pazaudēt kopīgo pavedienu! Mēs esam ļoti izklaidīgi un visapkārt valda liela vientulība. Laikā, kad pasaule ir savstarpēji "saslēgta", vienlaikus liekas esam aizvien nevienprātīgāka. Tāpēc mums ir jāuzticas Dievmātei. Viņa visu glabā savā sirdī. Viņai rūp viss. Viņai rūp mūsu dzīve. Viņa "apskauj" jeb aptver visas mūsu lietas un stāda tās Dieva priekšā. Svētie Raksti vēstī, ka viņa visur, kur ir nepieciešamība, ir klāt. Viņa apmeklē Elizabeti, palīdz laulātajiem Kānas kāzās, iedrošina mācekļus Pēdējo Vakariņu namā. "Marija ir līdzeklis pret vientulību un dezintegrāciju", uzsvēra Francisks. Viņa ir mūsu mierinātāja. Pie tam viņa zina, ka, lai nestu mierinājumu, nepietiek ar vārdiem vien, bet ir vajadzīga klātbūtne. Viņa ir mums līdzās kā māte.

Ļausim Marijai ņemt mūs pie rokas – bija trešais pāvesta pamudinājums. Mātes ņem savus dēlus pie rokas un ar mīlestību ievada viņus dzīvē. Taču daudzi bērni šodien izvēlas iet uz savu roku un nomaldās. Viņi domā, ka ir stipri, bet aiziet pa nepareizo ceļu. Viņi domā, ka ir brīvi, bet kļūst vergi.

“Cik daudz ir tādu, kuri, būdami mātišķās mīlestības aizmirsti, dzīvo dusmās un ir pret visu vienaldzīgi! Cik daudz ir tādu, kuri, diemžēl, reaģē uz visu un pret visiem indīgi un ļauni! Slikta uzvedība nereti tiek uzskatīta pat par stipruma pazīmi. Taču tas ir nekas cits kā vājums.”

Pāvests piebilda, ka mums ir jāmācās no mātēm. Mums no viņām jāmācās, ka īsta varonība ir sevis atdeve, spēks slēpjas žēlsirdībā un gudrība – lēnprātībā. Jēzus atstāja mums savu Māti īpašā brīdī, tas ir, būdams pie krusta. "Lūk, tava māte!", viņš sacīja māceklim (Jņ 19, 27). Dievmāte nav "optional" – atgādināja Francisks, lietojot šo angļu vārdu. Tulkojumā tas nozīmētu – tā nav fakultatīva izvēle. Mums savā dzīvē ir jāpieņem Mariju. Viņa ir miera Karaliene, kura uzvar ļauno un vada mūs pa labajiem ceļiem. Viņa palīdz mums atgūt savā starpā vienotību un māca mūs būt aizvien līdzjūtīgākiem. "Tavā patvērumā steidzamies, Svētā Dieva Dzemdētājā."

01 janvāris 2019, 13:24