Cerca

Vatican News
Pāvests uzrunā Panama valdību Pāvests Francisks uzrunā Panama valdību 

Panama – tikšanās un sapņu zeme

Ceturtdien, 24. janvārī, pulksten 10.40 pēc vietējā laika (17.40 pēc Latvijas laika) pāvests tikās ar Panamas prezidentu, valdības, diplomātiskā korpusa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, un teica savu pirmo uzrunu. Viņš iestājās par to, lai tiktu respektēta katras personas cieņa, nodrošinot visiem pieeju izglītībai un cilvēka cienīgam darbam. Francisks lūdza, lai amatpersonas sadzird jauniešu prasību godīgi un caurspīdīgi kalpot sabiedrībai.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Augstais viesis no Vatikāna pateicās Panamas valdībai un tautai par tās lielajām pūlēm, kas tika pieliktas, lai varētu uzņemt tūkstošiem jauniešu no visas pasaules. "Paldies, ka jūs mums atvērāt savas mājas durvis", sacīja Svētais tēvs. Francisks veltīja savu uzrunu diviem punktiem, uzsverot, ka Panama ir pulcēšanās jeb tikšanās vieta un sapņu zeme.

Pirmkārt, Panama ir pulcēšanās vieta. To šodien apliecina tūkstošiem jauniešu, kuri ir ieradušies ar vēlmi savstarpēji satikties un kopā svinēt svētkus. Pāvests atzina, ka Panama ir stratēģiska vieta ne tikai reģionālā līmenī, bet visas pasaules līmenī. Šī visšaurākā Amerikas kontinenta zeme ir tilts starp diviem okeāniem. Tā ir satikšanās vieta un ilgtspējas simbols. Ilgtspējas pamatā ir spēja veidot saikni un panākt vienošanās. Šī spēja ir raksturīga Panamas tautai. Francisks klātesošajiem atgādināja, ka katram ir savs īpašais uzdevums, kas veicams nācijas veidošanas labā, un katrs ir aicināts tā rīkoties, lai šī zeme tiešām izpildītu savu aicinājumu un būtu par pulcēšanās un satikšanās vietu. Taču ko tas konkrēti nozīmē?

“Tas ietver sevī izlēmību, centību un ikdienas darbu pie tā, lai visiem šīs teritorijas iedzīvotājiem būtu iespēja justies līdzdalīgiem sava, savu ģimeņu un visas tautas likteņa lemšanā.”

Pāvests uzsvēra, ka bez katra sabiedrības locekļa reālas aktīvās līdzdalības nav iespējams domāt par sabiedrības nākotni. Svarīgi, lai, pateicoties izglītībai un cienīga darba iespējām, tiktu atzīta un nodrošināta katras personas cieņa. Šie divi elementi – izglītība un darbs – ir labākā pretinde ikvienai tā sauktajai aizsardzībai, kuras stratēģija ir vērsta uz pilsoņu, sevišķi, trūkumcietēju brīvības ierobežošanu un viņu personas cieņas nonicināšanu vai nolaidību šai ziņā.

Būt par pulcēšanās vietu nozīmē prast svinēt, atzīt to, kas katrai no šīm tautām ir īpašs, un uzklausīt tās, kā arī prast aust cerībai atvērtas nākotnes audeklu, lai pāri visām nedaudzo interesēm vai tā vietā, lai viņiem kalpotu, spētu aizstāvēt kopējo labumu. Francisks atgādināja, ka jaunās paaudzes ar savu prieku un entuziasmu, ar savu brīvību, jūtīgumu un kritisko spēju pieprasa, lai pieaugušie un, sevišķi tie, kuri atrodas vadošajos amatos, rīkotos cienīgi un atbilstoši viņiem uzticētajai autoritātei. Tas ir aicinājums dzīvot pieticīgi un caurspīdīgi, uzņemoties konkrētu atbildību par citiem. Viņiem ar savu izturēšanos ir jāparāda, ka kalpošana sabiedrības labā ir sinonīms godīgumam un taisnīgumam un pretstats jebkādai korupcijai. Jaunieši pieprasa, lai visi pieaugušie un īpaši tie, kuru rokās ir vara, sākot ar tiem, kuri sevi dēvē par kristiešiem, centīgi strādātu un drosmīgi veidotu "patiesi humānu politiku" (sal. Gaudium et spes, 73), kurā centrālā vieta tiktu ierādīta personai. Pāvests paskaidroja, ka tas liek radīt caurspīdīgāku kultūru starp valdībām, privāto sektoru un visiem iedzīvotājiem.

Otrkārt, Panama ir sapņu zeme. Francisks norādīja, ka šajās dienās Panama tiks pieminēta ne tikai kā reģionālais centrs vai stratēģiskais tirdzniecības un cilvēku tranzīta punkts, bet arī kā visas pasaules jauniešu tikšanās vieta. Panama ir cerības centrālā ass – viņš uzsvēra. Šeit ir ieradušies sapņu un cerību pilni jaunieši. Viņi svinēs, tiksies, lūgsies un no jauna izdzīvos vēlmi un apņēmību veidot humānāku pasauli. Viņi būs izaicinājums tiem, kuri ir tuvredzīgi, rezignēti, alkatīgi vai kļuvuši par tehnokrātiskās paradigmas vergiem; tiem, kuri domā, ka vienīgais iespējamais ceļš ir sānsencības un spekulāciju ceļš, kur valda stiprākā likums, kur varenais aprij vājo (sal. Ap. pamud. Evangelii gaudium, 53), tādējādi atņemot cilvēcei jaunu nākotnes perspektīvu.

Izrādot jauniešu sapņiem savu viesmīlību, Panama kļūst par sapņu zemi, kas izaicina daudzos mūsdienu drošības cietokšņus un rada vitālus apvāršņus – sacīja pāvests. Tādā veidā tiek norādīts uz jaunu turpinājumu – uz iespēju iet tālāk ar cieņas un līdzjūtības pilnu skatienu uz citiem. Svētais tēvs atzina, ka šajā laikā pieredzēsim jaunu komunikācijas un sapratnes, solidaritātes, radošuma un savstarpējās palīdzības kanālu atvēršanos. Tie ir cilvēkam piemērotie kanāli, kad dod impulsu pūliņiem, salauž anonimitāti un izolāciju, lai veidotu vēsturi pa jaunam.

Mēs zinām, ka cita pasaule ir iespējama – uzsvēra Francisks. Jaunieši mūs aicina iesaistīties tās veidošanā, lai sapņi nepaliktu tikai par sapņiem, bet lai tiktu dots impulss tādai sabiedrībai, kurā visiem būtu iespēja sapņot par rītdienu. Nākotnes tiesības arī ir cilvēktiesības – viņš piebilda.

24 janvāris 2019, 17:07