Pāvests: Krusta ceļš turpinās cietošā cilvēka apslāpētā kliedzienā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Piektdienas pēcpusdienā Panamā, Klusā okeāna piekrastē, Svētais tēvs vadīja Krusta ceļu, kas ir kļuvis par svarīgu Pasaules Jauniešu dienu norises elementu. Organizatori lēš, ka šajā pasākumā piedalījās aptuveni 400 tūkstoši svētceļnieku no visas pasaules.
Krusta ceļa pārdomas sagatavoja vairāku Latīņamerikas valstu jaunieši. Piemēram, Hondurasas jaunieši norādīja uz saviem vienaudžiem, kuri dzīvo lielā nabadzībā, kur valda garīgais un morālais pagrimums. Savukārt jaunieši no Kubas pauda vēlēšanos atjaunot sarautās brālības un miera saites, bet salvadorieši pieminēja ticības mocekļus, kuru uzticību Kristum mūsdienu pasaule uzskata par skandālu. Starp mocekļiem ir arī Salvadoras arhibīskaps Oskars Romero, kuru Baznīca pasludinājusi par svētu.
Krusta ceļa ceturtajā apstāšanās vietā jaunieši no Gvatemalas iestājās par atstumtajiem un aizmirstajiem iezemiešiem, kuru tiesības netiek ņemtas vērā. Savukārt Kostarikas pārstāvji norādīja uz ekoloģijas un vides aizsardzības svarīgo nozīmi. Šodien redzam tukšus tīrumus un netīrus ūdeņus. Jaunieši no Venecuēlas aicināja rūpēties par bēgļiem un imigrantiem, kuri spiesti atstāt savas mājas, lai citur meklētu labākus dzīves apstākļus, meklētu mieru, drošību un taisnīgumu. Pārdomu sagatavošanā bija iesaistījušies arī jaunieši no Haiti, Kolumbijas, Meksikas, Nikaragvas un citām valstīm.
Krusta ceļa dalībnieki lūdzās par sievietēm, kuras cieš vajašanas, diskrimināciju, nevienlīdzību, vardarbību, nabadzību, vientulību, kuras kļuvušas par prostitūcijas verdzības upuriem. Šodien pasaulē ir daudz kapu, kuros atdusas tie, kuriem dzīvē bija pietrūcis mīlestības. Tomēr ir arī tādas kapuvietas, kas sauc uz debesīm un kas atklāj cilvēka nežēlastības dzelmi. Tie ir kapi, kurus mātes klēpī izrok tie, kuri nogalina vēl nedzimušus bērnus.
Krusta ceļa dievkalpojums noslēdzās ar Panamas jauniešu izveidoto pasākumu «No krusta uz gaismu», kura laikā tika apgaismots Pasaules Jauniešu dienu krusts un jaunieši nolasīja vēstījumu cerībai, lūdzot, lai Marija palīdz nest pasaulē patieso prieku, kura vārds ir Cerība.
«Jēzus Krusta ceļš turpinās vēl nedzimušu bērnu, pazemoto sieviešu, cerību zaudējušo jauniešu un sabiedrības atstumto cilvēku apslāpētā kliedzienā», – teica pāvests. Viņš atzina, ka nereti arī mēs, kristieši, viegli pakļaujamies sabiedrības uzspiestajam modelim, kurā nav vietas līdzcietībai un maigumam. Cik bieži mūs ir paralizējis konformisms! – atzina Francisks. Jēzus Kristus dalās ciešanās ar katru cilvēku. Turpinot uzrunu, pāvests teica:
«Tēvs, tava Dēla Krusta ceļš turpinās arī šodien. Tas turpinās bērnu apslāpētā kliedzienā, kuriem nav atļauts piedzimt; kuriem atņemtas tiesības uz bērnību, ģimeni, izglītību; kuri nevar rotaļāties, dziedāt un sapņot. Tas turpinās pazemotu un paverdzinātu sieviešu izmisumā. Tas turpinās jaunu cilvēku skumjajās acīs, kuriem nozagta cerība nākotnei izglītības un atbilstoša darba trūkuma dēļ. Tas turpinās jauniešu, mūsu draugu, izmocītajās sejās, kuri viegli iekrīt cilvēku bez skrupuliem izliktajos slazdos – izmantošanas, noziedzības un vardarbības tīklos, kas iznīcina viņu dzīvi. Un šo ļauno cilvēku vidū ir arī tādi, kuri apgalvo, ka kalpo tev, Kungs. Tava Dēla Krusta ceļš turpinās ģimenēs un daudzos jaunos cilvēkos, kuri ierauti narkotiku, alkohola, prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības nāves virpulī, kuriem atņemta ne tikai nākotne, bet arī tagadne. Tava Dēla Krusta ceļš turpinās jauniešos, kuru sejas ir nomāktas, kuri zaudējuši spējas sapņot un veidot labāku rītdienu, kuri ‘dodas pensijā’, ciešot rezignācijas un konformisma – mūsdienās visvairāk lietoto narkotiku, radītās sāpes».
Uzrunā pāvests uzsvēra, ka mūsdienu sabiedrība ir zaudējusi spējas raudāt un būt līdzcietīgiem. Kristus nes krustu, bet pasaule grimst bezrūpības dzelmē. Francisks jautāja, kāda ir mūsu atbilde aicinājumam nest savas dzīves krustu kopā ar Jēzu? Marija ir uzticības un drosmes piemērs. Viņa ir cietošo cilvēku cerības gaisma.
«Mācīsimies no Marijas stingri teikt «jā» tiem, kuri nav klusējuši un neklusē ļaunprātīgas izmantošanas un nicināšanas, vardarbības, apmelošanas un agresijas kultūras priekšā; kuri dara visu iespējamo, lai panāktu mieru un drošību. Mācīsimies no Marijas viesmīlīgi uzņemt visus, kuri jūtas atmesti, kuri spiesti atstāt vai zaudēt savu zemi, savas saknes, ģimenes un darbu. No viņas mācīsimies stāvēt krusta pakājē, neaizverot un nenocietinot savas sirdis. Lai mūsu sirds ir atvērta un spējīga mīlēt, kas labi zina, ko nozīmē maigums un žēlsirdība, cieņa un sapratne».
