Svētais Jānis Bosko – Evaņģēlija prieka vēstnesis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Laikā, kad dzīvoja pr. Jānis Bosko, garīdznieki ieturēja distanci no tautas. Viņi bija mazliet attālināti no tautas reālās dzīves. Turpretī šis priesteris gāja uz perifērijām. Viņš tikās ar cilvēkiem ielās, strādniekiem uz lauka un fabrikās, un cietumniekiem, atklājot visiem Evaņģēlija prieku. Pāvests uzsver, ka viņa vēstījums tai laikā bija "revolucionārs". Viņš nebija "Lielās piektdienas svētais", viņš nestaigāja, noskumis, ar nokārtu degunu. Jānis Bosko drīzāk bija "Lieldienu svētdienas svētais", raksta Francisks. Neraugoties uz neskaitāmām ikdienas dzīves grūtībām, viņš vienmēr bija priecīgs un ar atvērtu sirdi. Viņš bija "veselīgs Evaņģēlija prieka nesējs". Tanī pastāvēja viņa svētums.
Deviņpadsmitā gadsimta Turīna bija sociāla un eksistenciāla perifērija. Tā bija rūpnieciska pilsēta, uz kurieni daudzi jaunieši devās darba meklējumos. Pateicoties pr. Bosko, daudzi no viņiem varēja piedzīvot patiesi priecīgu un ģimenisku atmosfēru. Pats nācis no nabadzīgas ģimenes, priesteris spēja pabarot, mācīt un palīdzēt rast darbu tūkstošiem bezpajumtnieku zēnu.
Pāvests Francisks, būdams pusaudzis, apmeklēja Jāņa Bosko dibinātās kongregācijas locekļu vadīto skolu Buenosairesas provincē. "Saleziāņi man mācīja saredzēt skaisto, strādāt un būt ļoti līksmam", viņš raksta. "Viņi man palīdzēja augt bez bailēm, bez kaut kādām apmātībām. Viņi man palīdzēja priekā un lūgšanā iet uz priekšu".
Ievadvārdos, kuri sākas ar uzrunu "Dārgie saleziāņi", pāvests uzdod jautājumu: "Kādam don Bosko saleziānim ir jābūt šodienas jauniešu labā?" "Viņam jābūt tādam saleziānim", atbild Francisks, "kurš prot redzēt to, kas notiek visapkārt, saskata kritiskās situācijas un problēmas, tās risina, analizē un pieņem drosmīgus lēmumus". Svētais tēvs piebilst, ka saleziānis ir aicināts iet uz visām perifērijām – darba un ģimenes, kultūras un ekonomikas perifērijām – visur, kur vajadzīga dziedināšana.
Saleziānis ir audzinātājs, kurš steidzas pretī trauslajiem pusaudžiem un jauniešiem, kuri tiek marģinalizēti un kuri neredz sev nākotni – turpina pāvests. Saleziānis noliecas pār viņiem un, kā labais samarietis, aprūpē viņu brūces. Viņš pēc dabas ir arī optimists, kurš prot uztvert jauniešus pozitīvā reālisma garā. Viņš ir prieka vēstnesis. Viņš izplata prieku, kura avots ir labā vēsts par to, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Dievs nevienu neizslēdz – uzsver Francisks. Lai mūs mīlētu, Viņš neprasa, lai mēs būtu "labiņi". Viņš mūs mīl un dāvā mums piedošanu. Ja būsim vienkārši kā tie, kuriem nav ko zaudēt, tad piedzīvosim neizmērojamu prieku. Tiem, kam tā pietrūkst, tie staigā noskumuši, "nokārtiem deguniem".
