Pāvesta pārdomas par Adventu: Varam sagatavot skaistus svētkus, bet nesatikt Jēzu
Silvija Krivteža - Vatikāns
“Advents aicina mūs atvērt savu sirdi Jēzum, kas nāk”, svētdien uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” teica pāvests. “Ja mēs uz Kristus dzimšanas svētkiem raugāmies caur patēriņa prizmu, domājot tikai par dāvanu iegādi un galda klāšanu, tad varam palaist garām tikšanos ar Jēzu, kas ir šo svētku būtība”.
Francisks atgādināja, ka Advents ir sagatavošanās laiks Kristus dzimšanas noslēpuma svinēšanai. Tas ir laiks, kad mēs caur ticībā balstītiem un drosmīgiem lēmumiem gatavojamies Jēzus atnākšanai godībā. Tā būs mūsu personīgā tikšanās ar Kristu. Šajās četrās nedēļās esam aicināti mainīt savu shematisko dzīvesveidu, atdzīvināt cerību un sapņus par jaunu nākotni.
Adventa laika pirmajai svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments mudina mūs nepakļauties egoismam un neprātīgajam dienu ritmam. Tajā izcelti Jēzus stingrie vārdi: «Pielūkojiet, ka jūsu sirdi neapgrūtinātu nagausība, dzeršana un šīs dzīves rūpes un ka šī diena neatnāktu jums negaidīta. Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdzieties» (Lk 21,34-36).
“Būt nomodā un lūgties: lūk, tā ir jādzīvo šis laiks līdz Kristus dzimšanas svētkiem. Būt nomodā un lūgties. Iekšējo aizmigšanu veicina nepārtraukta grozīšanās apkārt sev, iestrēgšana savā dzīvē ar tās problēmām, priekiem un ciešanām, uzmanības vēršana tikai un vienīgi uz savām vajadzībām. Un tas viss nogurdina, nomāc, vājina cerību, kļūst par nejūtīguma un slinkuma avotu, par kuru runā Evaņģēlijs”.
Advents aicina būt nomodā, skatīties pāri savām vajadzībām, paplašināt prātu un sirdi, lai kalpotu saviem brāļiem un veidotu jaunu pasauli. Tās ir arī bada, netaisnīguma un karu nomākto tautu ilgas. Tās ir nabadzīgo, vājo un atstumto cilvēku ilgas. Advents ir piemērots laiks atvērt savu sirdi, lai atbildētu uz konkrētu jautājumu: kā un kam es veltu savu dzīvi?
Francisks norādīja, ka lūgšana palīdz sagatavoties uz tikšanos ar Kungu. Tāpēc esam aicināti klausīties un lasīt Dieva vārdu, jo bez tā mēs, kristieši, varam pazaudēt savu identitāti un pat sākt dzīvot pagānisku dzīvi. Pāvests atkārtoja aicinājumu būt nomodā, vienmēr lūgties un neieslēgties sevī. “Mēs gaidām Jēzu un vēlamies Viņu satikt lūgšanā, kas ir cieši vienota ar modrību”, viņš piebilda. “Lai Jaunava Marija, kas nes Jēzu, gaidīšanas un lūgšanas sieviete, palīdz mums stiprināt cerību sava Dēla apsolījumiem. Dievs vienmēr ir uzticīgs. Viņš izmanto mūsu vājumu un grēku, lai atklātu un dāvātu savu žēlsirdību”.
