Pāvests iesāk jaunu katehēžu ciklu par "Tēvs mūsu" lūgšanu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Evaņģēliji mums skaidri atklāj, ka Jēzus ir "lūgšanas vīrs". Neskatoties uz svarīgo un steidzamo misiju, uz to, ka pie Viņa nemitīgi gāja ļaužu pūļi, Viņš katru dienu atrada laiku, lai pabūtu vientulībā ar Tēvu un lūgtos. Neskatoties uz to, ka visi Jēzu meklēja, spiedās ap Viņu, nāca Viņā klausīties, gaidīja izdziedināšanas un pat gribēja iecelt Viņu par "līderi", Viņš prata noiet malā un pavadīt laiku ar savu Tēvu.
Jēzus ir cilvēkiem tuvais Dievs. Viņš ir Dievs, kurš atbrīvo, bet Viņš neļauj pataisīt sevi par ķīlnieku tiem, kuri saskata Viņā "līderi". Šajā sakarā pāvests norādīja, ka līderi parasti ir pakļauti briesmām pārāk piesaistīties cilvēkiem. Bieži vien tie neprot ieturēt vajadzīgo distanci. Taču Jēzus to labi apzinājās un neļāva sev nonākt ļaužu gūstā. Jau kopš savas misijas paša sākuma Kafarnaumā Viņš parādīja sevi kā "oriģinālu Mesiju". Nakts otrajā pusē mācekļi Viņu meklē un nevar atrast. Beidzot, Pēteris Viņu atrod vientuļā vietā, iegrimušu lūgšanā, un saka Viņam: "Visi tevi meklē" (Mk 1, 37).
Taču Jēzus pasaka savējiem, ka Viņam jādodas citur, ka nevis cilvēki Viņu meklē, bet Viņš meklē cilvēkus. Līdz ar to Viņš nedrīkst iesakņoties vienā vietā. Viņam ir nemitīgi jāceļo pa Galilejas ceļiem. Viņš svētceļo arī pie Tēva un to dara, lūdzoties. Viņš atrodas lūgšanas ceļā. Jēzus lūdzas.
Pāvests norādīja, ka Jēzus pēdējie vārdi, ko Viņš izteica pie krusta, bija psalma vārdi. Tā bija jūdu tautas lūgšana. Jēzus lūdzās ar vārdiem, kurus Viņam bija iemācījusi Viņa mamma. Viņš lūdzās tāpat kā lūdzas ikviens cilvēks šai pasaulē. Tai pat laikā, veidā, kādā Viņš lūdzās, bija arī kaut kas noslēpumains, un mācekļi to nevarēja nepamanīt. Tāpēc viņi sacīja: "Kungs, māci mūs lūgties" (Lk 11, 1). Viņi redzēja Jēzu lūdzamies un vēlējās iemācīties to darīt. Jēzus neatsaka, jo tieši tādēļ Viņš ieradās pasaulē. Viņš atnāca, lai mūs ievestu dziļās attiecībās ar savu Tēvu. Tādā veidā Viņš kļūst par lūgšanas skolotāju ne vien mācekļiem, bet arī mums visiem. Tos pašus vārdus arī mums vajadzētu atkārtot: "Kungs, māci mūs lūgties".
Evaņģēlijā lasām par farizeju un muitnieku, kuri iegāja svētnīcā, lai lūgtos. Pirmais bija augstprātīgs un godkārīgs. Viņš izrādījās ļaužu priekšā, ka lūdzas, bet īstenībā viņa sirds bija auksta. Tāpēc Jēzus saka, ka farizejs netika uzklausīts. Turpretī muitnieks lūdzās pazemīgi. Tā vajadzētu lūgties arī mums – norādīja pāvests. Mēs varam stāties Dieva priekšā un vaļsirdīgi teikt: "Tēvs, tā un tā…". Mēs varam vērsties pie Dievmātes un sacīt: "Marija, paskaties uz mani, te es esmu, grēcinieks. Es esmu vājš, esmu nelietīgs…" Katrs var teikt to, kas viņam ir uz sirds. Galvenais, lai mēs to darītu pazemīgi. Pazemīgu lūgšanu Kungs uzklausa – piebilda Svētais tēvs.
Katehēzes noslēgumā pāvests vēlreiz mudināja atkārtot un atkārtot Jēzus mācekļu lūgumu: "Kungs, māci mūs lūgties!" Tā ir visbrīnišķīgākā un vislabākā lieta, ko mēs varam darīt – sevišķi šajā Adventa laikā. Katrs no mums var spert nelielu solīti uz priekšu un lūgties aizvien labāk, bet neaizmirsīsim lūgt, lai Kungs māca mūs lūgties. "Darīsim to šajā Adventa laikā un būsim droši, ka Viņš nepieļaus, lai mūsu lūgumi būtu izteikti veltīgi", atgādināja Francisks.
